Apsūdzētais pārskatīja sociālajā vietnē Facebook ievietotos sludinājumus, sazinājās ar cilvēkiem, kuri vēlējās pārdot savus mobilos telefonus, un norunāja ar viņiem tikšanos. No apsūdzētā darbībām cieta piecas personas. Vienu upuri apsūdzētais apzaga, nekļūstot vardarbīgs, bet pārējos sita ar dūri. Neskatoties uz to, viens no upuriem savu mantu rokās turēja tik cieši, ka apsūdzētajam neizdevās to izraut. Lai gan apsūdzētajam ar tiesas spriedumu bija atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, uz vienu tikšanos ar mobilā telefona īpašnieku viņš ieradās ar automašīnu.
Rīgas pilsētas tiesa apsūdzēto notiesāja par trīs laupīšanām, laupīšanas mēģinājumu, zādzību un izvairīšanos no tiesas nolēmuma pildīšanas.
Par minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu apsūdzētais tika sodīts ar brīvības atņemšanu uz trīs gadiem. Nosakot šādu sodu, tiesa ņēma vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu un vainīgā personību. Tika konstatēts viens atbildību mīkstinošs apstāklis – vaļsirdīga atzīšanās un izdarītā nožēlošana. Tāpat tika konstatēts viens atbildību pastiprinošs apstāklis – noziedzīgu nodarījumu recidīvs.
Minētajam sodam tika pievienots arī iepriekš neizciestais sods.
Apsūdzētais vēlējās panākt soda mīkstināšanu, bet Vidzemes apgabaltiesa pārsūdzēto spriedumu atstāja negrozītu.
Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, jo, izvērtējot apsūdzētā kasācijas sūdzībā minētos argumentus, neradās šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nebija būtiskas nozīmes judikatūras veidošanā.
Senāta 2024.gada 21.novembra lēmums lietā Nr.SKK-586/2024 (19720515123).
