Skaitļos 2025. gada ES vispārējais budžets nozīmē kopējo saistību apropriāciju apjomu 199,4 miljardu eiro apmērā un maksājumu apropriācijas 155,2 miljardu eiro apmērā, kas atbilst 1,08% un 0,84% no ES Nacionālā kopienākuma.
Vienošanās iznākums paredz humāno atbalstu krīzes reģionos, atbalstu ārējai un iekšējai migrācijai, stiprinot robežu pārvaldību, kā arī finansējumu inovāciju programmām. No Latvijas interešu viedokļa būtisks ir papildu finansējums Eiropas militārās mobilitātes kapacitātes celšanai, lai transporta infrastruktūra ir pielāgota militāro objektu pārvietošanai. Nākamā gada budžetā paredzēta elastīga kohēzijas politikas līdzekļu izmantošana dabas katastrofu seku likvidēšanai. Ar vairāku nodomu iestiprināšanu institūciju deklarācijās puses vienojās par operatīvu rīcību, vērtējot situāciju maksājumos un to pieprasījumu attīstībā, kā arī par ES aizdevuma procentu maksājumu kārtību. Budžeta izdevumu līmenis nodrošina arī pietiekamu apjomu tā saucamajām rezervēm jeb nesaplānotajam finansējumam, lai nākamajā gadā ES varētu reaģēt krīzes situācijās un citos iepriekš neparedzētos gadījumos.
Ikgadējais ES budžets atbilst galvenajām ES politiskajām prioritātēm un spēj reaģēt šī brīža sarežģītajā ģeopolitiskajā kontekstā. Finansējums nemainīgi būs pieejams arī dalībvalstu konverģences veicināšanai, ES ekonomikas atveseļošanai, atbalstot zaļo un digitālo pāreju, lai padarītu Eiropas ekonomiku ilgtspējīgāku nākotnē.
Kā ierasts, Latvija sarunās bija konstruktīva, vienlaicīgi aizstāvot nacionālās prioritātes. Diskusiju un kompromisu pieņemšanas laikā Latvija aizstāvēja intereses par ieviešanas tempam atbilstošu struktūrfondu atbalstu, finansējumu lauksaimniecības attīstībai un tirgus intervences pasākumiem, kā arī ES infrastruktūras savienošanai, jo īpaši militārai mobilitātei, robežu pārvaldībai un humānā atbalsta piešķiršanu Ukrainai.
Vairāk informācijas par ES budžetu Finanšu ministrijas mājaslapā.
