Šodien, 12. novembrī kļuva zināmi Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas IEA Starptautiskā datorprasmju un informācijprarības pētījuma ICILS 2023 rezultāti. Pētījumā, kas notika 2023. gada pavasarī, apmēram 2 700 Latvijas astoto klašu skolēnu pildīja testa uzdevumus datorprasmēs un algoritmiskajā domāšanā. Datorprasmju vērtējumā Latvijas skolēnu sniegums ir 509 punkti jeb septītā vieta 31 valsts vidū. Tas vērtējams kā ļoti augsts rezultāts un ir augstāks par pētījuma dalībvalstu vidējo rezultātu (476 punkti). Latvijas skolēnu vidējais sniegums algoritmiskās jeb skaitļojošās domāšanas testā ir 495 punkti, kas atbilst devītajam augstākajam rezultātam starp 21 dalībvalsti. Latvijas skolēnu sasniegumi algoritmiskajā domāšanā ir augstāki par dalībvalstu kopējo vidējo sniegumu (483 punkti).
“Latvijas skolēnu datorprasmju sniegums ir ievērojami augstāks par visu pētījuma dalībvalstu vidējo rezultātu. Statistiski nozīmīgi augstāki par mūsu skolēnu rezultātiem ir tikai Dienvidkorejas, Čehijas un Dānijas skolēnu rezultāti, un mūsu skolēnu vidējie sasniegumi datorprasmēs statistiski nozīmīgi neatšķiras no Taivānas, Beļģijas, Portugāles, Somijas, Austrijas, Ungārijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Vācijas skolēnu vidējiem sasniegumiem,” – stāsta pētījuma vadītāja Latvijā, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūta pētniece Olga Pole.
Vērtējot Eiropas skolēnu datorprasmju rezultātus starp zēniem un meitenēm, Latvijas astoto klašu meiteņu vidējais sniegums ar 520 punktiem ir trešais augstākais starp Eiropas valstīm aiz Čehijas (527 punkti) un Dānijas (531 punkts) meitenēm. Latvijas meiteņu sniegums datorprasmēs ir nozīmīgi jeb par 22 punktiem augstāks nekā zēnu sniegums, savukārt algoritmiskās domāšanas testā meiteņu un zēnu sasniegumi Latvijā ir vienādi (495 punkti).
Vērtējot skolēnu īpatsvaru dažādos kompetences līmeņos, no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vismazāk skolēnu ar nepietiekamām datorprasmēm ir Čehijā – 28% skolēnu ar datorprasmēm zem 2. kompetences līmeņa, - kas ir vistuvākais rezultāts ES mērķim līdz 2030. gadam panākt, ka astoto klašu skolēnu ar nepietiekamām datorprasmēm īpatsvars ir mazāks par 15%. Čehijai seko Dānija ar 32%, Beļģijas flāmu kopiena un Portugāle ar 36%, un Latvija, Somija un Ungārija ar 37% skolēnu ar zemiem sasniegumiem datorprasmēs. No ES dalībvalstīm lielākais skolēnu ar zemām datorprasmēm īpatsvars ir Rumānijā – 74% astoto klašu skolēnu.
“Digitālās plaisas mazināšana un jaunatnes, un pieaugušo digitālo prasmju attīstīšana ir gan ES, gan Latvijas izglītības politikas prioritāte,” – uzsver Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Inita Juhņēviča: “Ar Eiropas investīciju atbalstu pēdējos pāris gados Latvijas skolēniem esam nodrošinājuši vairāk kā 60 000 portatīvo datoru, un atbalsta programmas gan vispārējā, gan profesionālajā izglītībā turpinās. Taču kvalitatīvas izglītības sistēmas atslēga ir skolotāji – viņu atbalstam Valsts izglītības satura centrā darbu uzsācis pedagogu profesionālā atbalsta metodiskais centrs, veidojot sadarbības tīklu starp valsts metodiķiem un mācību priekšmetu metodikas speciālistiem pašvaldībās, kas rezultēsies gan skolotāju profesionālisma, gan skolēnu zināšanu un prasmju pieaugumā.”
Pētījums liecina, ka Latvijā skolēnu sociāli ekonomiskā statusa ietekme uz viņu prasmju sniegumu ir vismazākā – tas nozīmē, ka skolas palīdz izlīdzināt sociāli ekonomisko nevienlīdzību un sniedz vienlīdz kvalitatīvas zināšanas skolēniem no dažāda turīguma līmeņa ģimenēm. Taču liela ir snieguma atšķirība starp valsts ģimnāziju un citu skolu sniegumu Rīgā, jo sevišķi algoritmiskās domāšanas testā.
Latvijas skolēnu sniegums šodien prezentēts pētījuma pirmo rezultātu paziņošanas konferencē, ko papildina ekspertu diskusijas par to, kādu informāciju izglītības politikas veidotājiem un skolotājiem sniedz datorprasmju pētījuma dati, lai skolēnu digitālo prasmju attīstīšana kļūtu arī par izglītības attīstības virzītājspēku Latvijā. Diskusijas centrā ir jautājumi par to, kā noturēt Latvijas skolēnu augsto sniegumu un mazināt nepietiekamas prasmes, palīdzot skolēniem pāriet no zemākiem kompetences līmeņiem uz augstākiem, un kā digitālo prasmju mācīšanā sniegt efektīvāku un labas prakses piemēros balstītu atbalstu vidusskolām. Tāpat diskutēts arī par meiteņu iedvesmošanu turpmākai izglītībai un karjerai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā.
Pētījuma dati ļauj Latvijai izvērtēt izglītības sistēmas stiprās un attīstāmās jomas starptautiskā kontekstā, kā arī veidot stratēģiskus soļus, lai uzlabotu IKT prasmes izglītībā.
Starptautiski iepriekš ir notikuši vēl divi ICILS pētījuma cikli – 2013. un 2018. gadā. ICILS 2023 pētījums ir arī viens no instrumentiem, kas palīdz mērīt Eiropas Savienības valstu progresu virzībā uz Eiropas Izglītības telpas mērķi – līdz 2030. gadam panākt, ka skolēnu ar zemām datorprasmēm īpatsvars ir zem 15%.
Dalība starptautiskos izglītības pētījumos ir viens no pasākumiem, ko Izglītības un zinātnes ministrija ar ES fondu atbalstu īsteno, lai veidotu ilgtspējīgu un efektīvu izglītības sistēmu un tās resursu pārvaldību.
Iesaiste skolēnu datorprasmju un informācijpratības pētījumā ir svarīga, ņemot vērā digitālo prasmju un digitālās transformācijas lomu Latvijas un ES mērogā, kur mērķi noteikti arī izglītības attīstības plānošanas dokumentos.
