Politiskās organizācijas var tikt finansētas ne tikai no valsts budžeta līdzekļiem, bet arī citiem avotiem, tostarp fizisko personu ienākumiem. Lai noskaidrotu, kādas izmaiņas vērojamas politisko spēku privātā finansējuma piesaistē, KNAB analizēja 68 politiskajām partijām un to apvienībām veiktos ziedojumus, biedru vienreizējās iestāšanās maksas un iemaksātās biedru naudas laikposmā no 2019. līdz 2022. gadam. Šajā laikposmā aizvadītas četras dažādas vēlēšanas.
KNAB norāda, ka visi fizisko personu ziedojumi jau no pirmā ziedotā centa ir publiski pieejami KNAB politisko organizāciju finanšu datubāzē. Savukārt biedru vienreizējās iestāšanās maksas un iemaksātās biedru naudas tiek publiskotas vien gadījumos, kad vienas personas maksājumu kopsumma kalendārajā gadā pārsniedz vienu valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Biedru naudas analīze liecina, ka vidēji viena gada laikā tikai teju trešdaļa aktīvo politisko organizāciju ir saņēmušas biedru iestāšanās iemaksas un biedru naudas virs valstī noteiktās minimālās mēnešalgas. KNAB analizētajā laika periodā personas kopumā 23 politiskajām organizācijām iemaksājušas biedru maksājumos nedaudz virs 600 tūkstošiem eiro.
Ņemot vērā, ka publicēšanas ierobežojums ir sasaistīts ar minimālo mēnešalgu, kam ir pieaugoša tendence, samazinās sabiedrības iespējas iepazīties ar to biedru sarakstu, kas iemaksājuši nelielas naudas summas. KNAB ieskatā, būtu jādiskutē par to, vai jāpārskata biedru naudas un iestāšanās maksu publicēšanas kārtība, piemēram, atsakoties no piesaistes minimālajai mēnešalgai un nosakot konkrētu summu, no kuras šīs iemaksas būtu publiski pieejamas.
Tāpat KNAB veiktā analīze liecina, ka lielākais privātā finansējuma apjoma pieaugums politiskajām organizācijām ir vērojams tieši pirms Saeimas vai pašvaldību vēlēšanām, un to lielākoties veido fizisku personu ziedojumi jeb dāvinājumi. Tas uzskatāmi parāda, ka politiskās organizācijas piesaista lielāku privāto finansējumu, kad nepieciešams īstenot priekšvēlēšanu aģitācijas aktivitātes. Politiskās organizācijas analizētajā periodā no privātpersonām ziedojumos kopumā saņēmušas gandrīz sešus miljonus eiro.
Līdztekus tam KNAB norāda, ka sabiedrībai ir ierobežotas iespējas iepazīties ar informāciju par to, kādiem mērķiem politiskās organizācijas tērē privāto finansējumu. Tādējādi KNAB aicina politiskos spēkus aktīvāk komunicēt ar ziedotājiem un biedriem skaidrojot, kā un kādiem mērķiem notiek privātā finansējuma izlietošana.
Saite uz KNAB veiktās analīzes kopsavilkumu.