Jūras ērglis Durbē
Vispopulārākajā tiešraižu ligzdā turpināja saimniekot mātīte Milda, taču šogad ar jaunu partneri, kuram skatītāju balsojumā tika dots vārds Hugo. Marta beigās Milda izdēja divas olas un ar tēviņa atbalstu tās cītīgi perēja. Tomēr 12. aprīlī Hugo pazuda un Mildai nācās tikt galā ar svešu jūras ērgļu uzmanību. Milda devās arvien garākos izlidojumos, atstājot olas neapsegtas – šajā laikā tās aiznesa krauklis. Milda ar vienu no svešajiem tēviņiem izveidoja pāri, bija ik pa laikam redzami ligzdā, devās lidojumos un pārojās.
Jūras ērglis Ķemeru Nacionālajā parkā
Jūras ērgļu pāris Rasene un Akacis apdzīvo ligzdu Ķemeru Nacionālā parka teritorijā. Mātīte marta pirmajā pusē izdēja divas olas, produktīva bija viena no tām – aprīlī izšķīlās mazulis, kuru nodēvēja par Rausi. Liels izaicinājums mazuli piemeklēja 23. aprīlī, kad visu Latviju bija pārsteidzis sniegs. Mazulis palika viens un nesildīts ligzdā pusotru stundu, kamēr ārā vēl bija ļoti zema temperatūra, taču mazulis izdzīvoja. 25. maijā negaisa laikā tiešraide tika pārrauta un to neizdevās atjaunot, tāpēc tālāk sekot ērgļu gaitām nebija iespējams. Jūlijā LDF ligzdu apsekoja un secināja, ka tā vētru ir pārdzīvojusi, un Rausis ir krietni paaudzies.
Zivjērglis
Ligzdā Kurzemes pusē augstu priedes galotnē iemītnieki ieradās tiešraides uzsākšanas dienā – 31. martā. Pāris tika pie vārdiem Singa un Svings. Singa aprīļa otrajā pusē nozuda, bet viņu nomainīja cita mātīte, kurai piešķīra Selgas vārdu. Svings un Selga uzsāka ligzdošanu, 17. maijā mātīte izdēja pirmo, bet trīs dienas vēlāk otro olu. Vasaras saulgriežos – 23. un 24. jūnijā – abi mazuļi izšķīlās un tos nosauca par Līguci un Janci. 30. jūlijā abi jaunuļi tika apgredzenoti. Augustā tie uzsāka treniņus lidošanā, augusta vidū abi izlidoja no ligzdas, bet pavisam ligzdu pameta septembra sākumā.
Mazais ērglis bērzā
Mazo ērgļu ligzdā Zemgalē 12. aprīlī atgriezās skatītājiem jau divās iepriekšējās sezonās iepazītais pāris Laila un Uldis. Pāris, kā jau šai ligzdā ierasts, izrādīja ļoti saskanīgas attiecības un rūpes vienam par otru, un 26. aprīlī tika izdēta viena ola. Mazulis Bruno izšķīlās 5. jūnijā un jau jūlija beigās sāka vicināt spārnus un pārvietoties uz bērza tuvējiem zariem. Barības piegādēs pārsvarā bija dažādi mazie grauzēji. Barības piegādes izmantoja arī kāds svešs ērglēns, kurš septembra sākumā vairākas reizes atsaucās uz Bruno vecāku saucieniem nākt brokastīs, taču Bruno svešinieku patrieca. Bruno kopā ar vecākiem pēdējo reizi ligzdā redzēts 18. septembrī.
Mazais ērglis eglē
Mazo ērgļu ligzdā eglē šogad viss pagāja mierīgi, tur jau sesto sezonu ligzdoja Anna un Andris, kuri veiksmīgi izaudzināja vienu atvasi. Pāris šogad tika pie divām olām un pēc veiksmīgas perēšanas tandēmā, 2. jūnijā izšķīlās pirmais un 6. jūnijā otrais mazulis. Jaunākais mazulis 9. jūnijā nobeidzās. Pirmais cālis tika pie Ievas vārda, jūlija beigās sāka apdzīvot tuvējos zarus un jau 31. jūlijā veica pirmo izlidojumu. Ligzdu pēdējā atstāja saimniece Anna, kas tur manīta vēl 25. septembrī.
Lauku piekūns
Šogad pirmo reizi bija iespēja sekot lauku piekūna ligzdošanai. Piekūnu pāris, kas iegva vārdus Tilla un Tango, ieradās aprīļa sākumā un aprīļa laikā tika izdētas četras olas. Pa vidu perēšanai, 23. aprīlī visus pārsteidza sniegputenis, un Tilla sildīja olas sniega pieputinātā būrī. Arī maija salnas lika satraukties, vai Tilla spēs pasargāt olas, taču visas četras maijā izšķīlās. Lauku piekūns tautā tiek dēvēts par peļu vanadziņu, un tiešraižu vērotāji varēja pārliecināties, ka ne velti. Tēviņš piegādāja uz būri mazputniņus, peles un ķirzakas, bet visbiežāk strupastes. Ligzdā visiem ātri kļuva pa šauru, tāpēc 21. jūnijā notika pirmais lidošanas mēģinājums – viens no mazuļiem izlidoja ārā. Nākamajā dienā viņa piemēram sekoja pārējie trīs.
Baltais stārķis
Kopš 2021. gada LDF sadarbībā ar AS "Sadales tīkls" nodrošina tiešraidi no balto stārķu ligzdas Tukuma novadā. Pirmajā gadā balto stārķu ligzdošana bija neveiksmīga, taču turpmākajos gados šajā ligzdā sekmīgi izperēti un izlidojuši mazuļi. Šogad marta beigās ligzdā atgriezās pagājušā gada iemītniece, ko nodēvēja par Mammu, un pēc pāris dienām divi tēviņi sacentās par iespēju ligzdot kopā ar viņu. Cīņā, kā vienmēr, uzvar stiprākais, tāpēc šoreiz stārķis ar savainoto kāju piekāpās un ligzdot palika tēviņš, kurš vēlāk tika nokristīts par Tuku.
Laika posmā no 10. līdz 19. aprīlim tika izdētas piecas olas, visi mazuļi maija vidū veiksmīgi izšķīlās. Jūnija sākumā Tuks jaunāko mazuli izmeta no ligzdas, taču pārējie četri tika izbaroti un jūlija beigās sāka savus treniņlidojumus.
Jau augusta sākumā ligzda, kas pavisam nesen bija visiem par šauru, arvien biežāk palika tukša. Pēdējo reizi ligzdā redzēts Tuks, kurš to pameta 15. augustā.
Melnais stārķis Ogres novadā
Melnā stārķa ligzdā marta beigās atgriezās pērnā gada tēviņš Ogris, kurš uzreiz ķērās pie ligzdas labiekārtošanas darbiem. Mātīte ieradās 2. aprīlī un viņai dots Ogres novada upes Urgas vārds. Arī viņus pārsteidza sniegputenis, un tiešsaistes skatītājiem bija iespēja redzēt, kā stārķi pacieš sniegotas dienas savā ligzdā. Naktī uz 17. aprīli tika izdēta pirmā ola, kurai precīzi ar divu dienu starpību sekoja pārējās četras. Pirmie divi stārķēni izšķīlās 22. maijā, nākošajās dienās vēl divi, bet piektā ola tā arī neizšķīlās. 18. jūnijā mazuļus apgredzenoja.
Urga un Ogris cītīgi rūpējās par mazuļiem un ligzdu, to regulāri iekārtojot un uzlabojot, nesot zarus un sūnas, bet stārķēniem barību, galvenokārt, vardes un mazas zivtiņas. Jūlija beigās, kad mazuļu pelēko pūku nomainīja spalvas un ligzdā visiem četriem kļuva jau pa šauru, jaunieši sāka apdzīvot tuvākos zarus un pavisam drīz veica pirmos lidojumus. 14. augustā, kad ar barību ieradās Urga, ligzdā neviena vairs nebija – jaunā paaudze jau bija devusies ceļā. Nākamajā dienā mājvietu pārbaudīt atlidoja Ogris, un arī viņš devās tālajā ceļojumā un vairs netika manīts.
Melnais stārķis Rīgas mežos
Šajā melnā stārķa ligzdā vērojām dažādas cīņas, pāru veidošanos un izjukšanu, bet stabils pāris šeit neizveidojās un ligzdošana nenotika.
Svīre
Tiešraide no Cēsu pils mūros esošā būra sākās 27. maijā un jau vakarā būrī novērots svīru pāris. Pavisam drīz, 2. jūnijā tika izdēta pirmā un 5. jūnijā otrā ola. Perēšanas sākumā ik pa laikam tika sildīta tikai viena no olām, otra bez siltuma atstāta pat ilgāk par diennakti. Gadījās arī brīži, kad abas olas tika atstātas novārtā.
Atmosfēra nebija mierīga, vairākkārt būrī centās iekļūt citi putni – krauķis, kovārņi un svešas svīres. Būri apmeklēja arī kukaiņi – svīres apsēda kaulu mušas, būrī iekļuva arī irsis un pat spietojošas bites. Par spīti visam, jūnija beigās abas olas izšķīlās un mazuļi augusta sākumā izlidoja.
Vistu vanags
Sekošana vistu vanagu gaitām bija iespējama no divām ligzdām, kuras atrodas Rīgā, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) teritorijā. Tiešraides tika izveidotas, atsaucoties BKUS darbinieku iniciatīvai. Šogad par savu galveno mājvietu pāris izvēlējas ligzdu Nr. 2, tomēr, kā jau vistu vanagiem tas ir raksturīgi, tika izmantotas abas ligzdas. Ligzdā Nr. 1 biežs viesis bija tēviņš, kurš tur ieturēja maltītes un veica ligzdas uzlabošanu, piegādājot jaunus zarus.
Vistu vanagu pāris skatītājiem atrādījās jau pirmajā tiešraides dienā 1. martā, ierodoties ligzdā, skaļi klaigājot. Slimnīcas mazie pacienti piedāvāja vārdus saviem pagalma kaimiņiem, un pāris tika nokristīts par Pērli un Rio. Četras olas tika izdētas laikā no 21. līdz 29. martam, maija sākumā visi cāļi veiksmīgi izšķīlās. Vecāki sekmīgi izbaroja mazuļus, kuri jūnijā jau sāka vingrināt spārnus un, apdzīvojuši tuvējos priedes zarus, drīz vien izlidoja no kameras redzesloka, bet jūlija vidū ligzdu jau pameta pavisam.
Zemūdens kamera
Pateicoties zemūdens kamerai, skatītāji arī šogad varēja vērot Līgatnes upes iemītniekus. Lai gan kameras lēca bieži kļuva netīra un redzamība tika traucēta, zivju nārsta laikā rudenī lēca tika notīrīta un tiešraidē bija vērojamas garām peldošās zivis.
Šogad LDF tiešraidēm bija 6 miljoni skatījumu, kas ir vairāk nekā iepriekšējā gadā, kad tiešraides guva 4,3 miljonus skatījumu visā pasaulē. 71% skatītāju ir tepat no Latvijas, tad seko Lietuvas, Vācijas un Polijas un citu valstu putnu dzīves interesenti. Tiešraides var vērot Latvijas Dabas fonda mājaslapā, YouTube kanālā, kā arī LMT viedtelevīzijā.
Tiešraides kameru darbība tiek nodrošināta, pateicoties sabiedrības atbalstam – tiešraižu kameru skatītāju ziedojumiem. Ziedot tiešraižu atbalstam var šeit, kā arī ar Mobilly aplikācijas starpniecību un ziedojumu kastītēs lielākajos tirdzniecības centros. 4G tīklu, kas nepieciešams augstas kvalitātes tiešraižu pārraidīšanai, nodrošina mūsu atbalstītājs LMT.
Latvijas Dabas fonds pateicas visiem ziedotājiem, kā arī visiem tiešraižu foruma dalībniekiem un moderatoriem, kuru iesaiste palīdz iegūt pēc iespējas pilnīgu priekšstatu par norisēm ligzdās. Pateicamies Aijai Ceplišai par sezonas apkopojuma sagatavošanu!
Latvijas Dabas fonds ir viena no lielākajām dabas aizsardzības nevalstiskajām organizācijām Latvijā, kas darbojas jau vairāk nekā 30 gadus. Tā misija - Latvijas dabas daudzveidības saglabāšana un atjaunošana.
