Konferenci atklāja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) projekta „EPALE Nacionālais atbalsta dienests” vadītāja Oksana Soročina uzsverot, ka oktobris ir īpašs mēnesis ar dažādiem notikumiem un kampaņām – tas ir Kiberdrošības mēnesis, norisinās Valsts izglītības attīstības aģentūras organizētās Karjeras nedēļa, oktobra sākumā noslēdzās Ilgtspējīgas attīstības nedēļa, ir sākusies Eiropas Programmēšanas nedēļa. Oktobrī arī norisinās EPALE Kopienas konference 2024, kuras ietvaros arī tika rīkota arī šī konference kā nacionālais Latvijas blakuspasākums. Tāpat arī konferences atklāšanas runā Oksana Soročina norādīja, ka viens no būtiskākajiem fokusiem gan IKT nozarē, gan pieaugušo izglītībā ir kvalifikācijas celšana un pārkvalifcēšanās digitālajai pārejai, atzīmējot: “Digitālās desmitgades mērķi - digitālo prasmju apguve Latvijai ir viens no svarīgākajiem un prioritārajiem pasākumiem”.
Konferences pirmo daļu “Sabiedrības priekšstati par IKT nozari un dzimumu lomām tajā” atklāja IT Izglītības fonda Start(IT) projektu vadītāja Sandra Dārzniece un dalījās ar skaitļiem un faktiem no pētījuma “Vai IKT ir nākotne visiem? Sieviešu pārstāvniecība IKT sektorā Latvijā: sabiedrības priekšstati un darba vides gatavība panākt dzimumu līdzsvaru”, ko 2020. gadā veica sabiedriskās politikas centra Providus pētnieces ar IT Izglītības fonda Start(IT) un Accenture Latvija atbalstu.
Prezentācija par pētījumu bija ievads paneļdiskusijai “Mīts vai patiesība” par sabiedrības priekšstatiem un sievietes pārstāvniecību IKT nozarē, kurā piedalījās CERT.LV projektu un starptautiskās sadarbības eksperte Dana Ludviga, Riga TechGirls valdes locekle un Tehnoloģiju vadītāja Aiva Staņēviča, Datorium EdTech līdzdibinātāja un CodeWeek vēstniece Latvijā Anžela Džafarova, KPMG Kiberdrošības centra konsultante Ilze Casno un Microsoft tehnoloģiju vadītāja Centrāleiropā un Centrālāzijā Renāte Strazdiņa. Dažas diskusijas laikā gūtās atziņas – IKT nozare ir ļoti daudzveidīga, iespējas ir ļoti plašas; IKT nav tikai programmēšana un datori, tā ir arī likumdošana, dokumentācijas un atskaišu gatavošana, darbs ar klientiem, kiberdrošības incidentu reaģēšana utt.; sieviešu iesaistīšanās būs tikai ieguvums nozarei; šobrīd nozare piedāvā ļoti plašas iespējas iesaistīties, mācīties, attīstīties un būt apritē; ja ir vēlme pārkvalificēties, jāizvēlas interesējošā joma un jāsāk tā apgūt; jārēķinās, ka būs jāiegulda ļoti daudz laika un citi resursi, lai sāktu karjeru citā nozarē; svarīgi ir pašā sākumā saņemt nepieciešamo atbalstu, kas palīdz atvērt durvis uz IKT nozari, ar ko aprunāties; svarīgākais ir sākt ar komunikāciju un skaidrojošo informāciju, kas ir IKT un kas tajā sagaida; runājot par jauniešiem, ļoti būtisks ir vecāku un skolotāju atbalsts un motivācija brīdī, kad jādomā par profesijas izvēli. Diskusijas noslēgumā Renāte Strazdiņa atzina, ka IKT nozarē strādājošo sieviešu pienākums ir stāstīt un iedrošināt citus un nekad neatteikt padomu, un šis pienākums nav jāuzliek kādam citam.
Konferences otro daļu “Sievietes IKT nozarē: veiksmes stāsti un labās prakses piemēri” atklāja Riga TechGirls valdes locekle un Tehnoloģiju vadītāja Aiva Staņēviča ar iedvesmas stāstu par Riga TechGirls radīšanu un gūto pieredzi vairāku gadu garumā. Tika minēti vairāki būtiski statistikas dati, kā arī sniegti vairāki piemēri par Riga TechGirls paveikto. Piemēram, programmas “Iepazīsti tehnoloģijas” pirmajam uzsaukumam 2020. gadā pieteicās 4500 dalībnieku, kas bija arī Covid-19 pandēmijas laiks.
“Viena no lielākajām mācībām ir tas, ka ir vajadzīga komūna. Ir smagi cīnīties vienam. Daudz vieglāk ir, ja tev līdzās ir līdzvērtīgi domājoši cilvēki”.
CERT.LV projektu un starptautiskās sadarbības eksperte Dana Ludviga turpināja konferenci ar prezentāciju “Kiberdrošības Kods: Latvijas kibertelpas draudi, ekspertu izaicinājumi un mans ceļš”, iepazīstinot ar kiberincidentu novēršanas institūciju CERT.LV, daloties savā personīgajā stāstā par ceļu uz nozares ekspertes statusu, kā arī informējot par šobrīd aktuālajiem kiberdrošības jautājumiem Latvijā un sniedzot būtiskus padomus sevis pasargāšanai, kā arī ieskatu par kiberdrošību kā profesiju un resursiem profesionālajai attīstībai un pilnveidei.
Turpinot kiberdrošības tēmu, nākamā uz skatuves tika aicināta biedrības Women4Cyber Latvia dibinātāja un priekšsēdētāja Elīna Smilga ar prezentāciju “Women4Cyber Latvia - ceļā uz sieviešu iesaisti kiberdrošībā”. Prezentācijas ietvaros tika sniegts ieskats biedrības dibināšanā un pašas Elīnas Smilgas uzsāktajā ceļā nozarē. Biedrība Women4Cyber Latvia ir viena no nu jau 30 Women4Cyber Eiropas tīkla organizācijām, kuru mērķis ir iesaistīt arvien vairāk sieviešu kiberdrošības nozarē, atbalstīt viņas gan lokāli, gan starptautiski. Uzstāšanās noslēgumā Elīna Smilga uzsvēra: “Women4Cyber Latvia ir šeit, lai atbalstītu un neļautu padoties un mudinātu tālāk izglītoties. [..] Esam šeit, lai būtu balsts un balss…”
IZM projekta „EPALE Nacionālais atbalsta dienests” vadītāja Oksana Soročina konferences turpinājumā klātesošos un tiešraides skatītājus informēja par vienoto ietvaru digitālo prasmju apguvei, prezentāciju sākot ar Eiropas digitālās desmitgades digitālajiem mērķiem 2030. gadam. Īpaši atzīmējams ir “DigComp 2.2.: Eiropas Iedzīvotāju digitālās kompetences ietvars”, kas ir pamats digitālo prasmju pilnveidei visās izglītības pakāpēs, kā arī 2023. gada 13. jūlija MK noteikumi Nr. 395 “Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas neformālās izglītības programmas īstenošanai”, kas ir pamats tieši digitālo prasmju apguvei neformālajā izglītībā. Tāpat arī tika izceltas valsts atbalsta programmas iedzīvotāju digitālo prasmju apguvei, lai sasniegtu Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021. -2027. gadam izvirzīto mērķi – vismaz 70% pieaugušo iedzīvotāju ir apguvuši pamata digitālās prasmes, un individuālo mācību kontu pieeja. Oksana Soročina arī sniedza pārskatu par Elektronisko platformu pieaugušo izglītotājiem EPALE, kas ir lielisks atbalsts gan pieaugušajiem, gan pieaugušo izglītotājiem. Tāpat arī tika pieminēta IZM Pieaugušo neformālās izglītības ceļojošā balva “Saules laiva”, kas šobrīd ir izsludināta un līdz 2024. gada 1. novembrim tiek gaidīti pretendentu pieteikumi.
Ar iedvesmojošu uzrunu “Mākslīgais intelekts un sievietes: vai ir vērts sākt?” par sevi un savu ceļu IT nozarē uzstājās Microsoft tehnoloģiju vadītāja Centrāleiropā un Centrālāzijā Renāte Strazdiņa. Savā prezentācijā Renāte Strazdiņa izcēla Gulbenes ģimnāziju kā vietu, kas viņai devusi pārliecību, ka viņa savā dzīvē var mācīties daudz ko. Otra vieta ir Rīgas Tehniskā universitāte, kas ir viņas augstskola. Arī šobrīd, kad viņa nedaudz piestrādā arī par pasniedzēju, saviem studentiem stāsta, ka viņi var būt lepni, ka mācās Rīgas Tehniskajā universitātē, jo šī ir tā vieta, kur, patiešām, zina, ko darīt ar IT. “Man patīk mācīties un man nav bail sevi izaicināt. Man nav bail būt starp cilvēkiem, kuri ir daudz gudrāki par mani un nejusties slikti par to. [..] Atziņa, ko paņemt līdzi ir – nebaidīties būt starp tiem, kuri ir labākie un mācīties no viņiem, un katru reizi meklēt jaunus un jaunus izaicinājumus…”, viņa atzina. Runājot par mākslīgo intelektu, Renāte Strazdiņa norādīta, ka attīstība ir ļoti liela un paredzams, ka cilvēks arvien vairāk izmantos ģeneratīvā mākslīgā intelekta iespējas un arvien vairāk uzlabos savu produktivitāti. Pēc Microsoft veiktā pētījuma, pasaulē kopumā šī gada sākumā mākslīgo intelektu darbā lietoja 75% cilvēku, bet 46% ir sākuši to lietot laika periodā, kas ir mazāks par 6 mēnešiem.
Konferences noslēgumā klātesošos un skatītājus attālināti uzrunāja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa ar prezentāciju “Kā mēs jūtamies IT nozarē?”. Atbilde, viennozīmīgi ir “Labi!”. Signe Bāliņa norādīja arī iemeslus, kāpēc: “Tā ir fantastiski dinamiska vide. Tehnoloģijas mainās nemitīgi [..] un mēs esam tie, kas maina citu dzīvi, kas attīsta šīs tehnoloģijas, kas ievieš tehnoloģijas, kas domā, kā mēs kaut ko varam darīt labāk, efektīvāk, ātrāk, kā kaut ko pašiem nedarīt…”. Vēl būtiski ir tas, ka ātri redzami darba rezultāti, kā arī ir lieliski, gudri un izglītoti darba kolēģi. Īpaši uzsveramas ir izaugsmes iespējas, kas ir pieejamas IT nozarē. Signe Bāliņa norādīja iemeslus, kāpēc studēt IKT nozarē: “Tās, viennozīmīgi, ir intensīvas studijas, tajā paša laikā aizraujošas un interesantas studijas. Apgūsti visu ko jaunu, bet Tev ir jāapgūst arī visas tās vecās lietas…”. Signe Bāliņa īpaši uzsvēra, cik būtiski mācību procesā un studiju laikā ir mācīties matemātiku un skaidrot studējošajiem, kāpēc viņiem tas ir vajadzīgs. Jo matemātika ir tā, kas attīsta loģisko domāšanu.
Konferences moderators, Latvijas Radio 1 raidījuma “Digitālās brokastis” vadītājs, sabiedrisko attiecību speciālists Artis Ozoliņš konferences noslēgumā norādīja, ka ir cerība, ka šodien izskanējušais ir labs motivators un grūdiens pozitīvām pārmaiņām, lai nākamajos pētījumos un atskaitēs būtu redzams, ka vismaz par pāris procentpunktiem mēs esam pavirzījušies uz priekšu.
Konference notika klātienē Latvijas Universitātes Microsoft zālē Oskara Kalpaka bulv. 4, Rīgā un ikvienam interesentam bija iespēja sekot konferences tiešraidei EPALE Facebook profilā.
Konferences video ieraksts pieejams ŠEIT.
Konferences laikā demonstrētās prezentācijas publicētas ŠEIT.
Konference “Sieviete IKT: labā prakse un izaicinājumi” tika rīkota EPALE Kopienas konferences 2024 “Uz priekšu” ietvaros, kas norisinājās no 15. līdz 17. oktobrim un ikvienam interesentam tai bija iespēja sekot attālināti. Konference “Sieviete IKT: labā prakse un izaicinājumi” tika rīkota IZM īstenotā Eiropas Komisijas Erasmus+ projekta „EPALE Nacionālais atbalsta dienests” (Eiropas Komisijas Granta līgums Nr. 101074777—EPALE NSS LV) ietvaros.
