Samita atklāšanas dienā, 23. oktobrī, ārlietu ministre Baiba Braže teiks uzrunu Ukrainas vēstniecības Latvijā rīkotajā pasākumā, kur demonstrēs dokumentālo filmu “Krimas patiesā vēsture” (“The True Story of Crimea”).
Krimas platformas samitā ārlietu ministrei būs vairākas nozīmīgas divpusējās tikšanās.
- 23. oktobrī B. Braže tiksies ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) prezidentu Teodoru Rusopulu (Theodoros Roussopoulos). Amatpersonas pārrunās atbalstu Ukrainai, Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu veidošanas procesu un Zaudējumu reģistra darbu, kā arī ārvalstu, īpaši Krievijas, dezinformācijas draudus. Sarunā piedalīsies EPPA Latvijas delegācijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
- 24. oktobrī B. Braže tiksies ar NATO Parlamentārās asamblejas prezidentu Džeraldu Edvardu Konoliju (Gerald Edward Connolly). Amatpersonas apspriedīs drošības politikas izaicinājumus, noturības stiprināšanu, sabiedroto klātbūtnes palielināšanu Latvijā un atbalsta nepieciešamību Ukrainai.
- 24. oktobrī ārlietu ministre tiksies ar Tongas parlamenta spīkeri Lordu Fatafehi Fakafanua (Fatafehi Fakafanua). Tonga ir paudusi stingru atbalstu Ukrainai gan daudzpusējos formātos, gan izsakot nosodījumu Krievijai agresijai. Latviju un Tongu vieno līdzīga izpratne, ka starptautiskajās tiesībās, principos un vērtībās balstītā sistēma ir galvenais priekšnoteikums, lai visu valstu intereses tiktu vienlīdz labi sadzirdētas. Tāpat abām valstīm ir kopīgi mērķi, tostarp klimata pārmaiņu radīto seku novēršanā un taisnīgas zaļās un digitālās pārejas īstenošanā.
Par Starptautisko Krimas platformas parlamentāro samitu
- Starptautiskās Krimas platformas parlamentārā samita rīkošana Rīgā ir daļa no Latvijas visaptverošā atbalsta Ukrainai un ieguldījums noteikumos balstītas starptautiskās kārtības stiprināšanā. Samitu rīko Saeima ciešā sadarbībā ar Ukrainas parlamentu – Augstāko Radu.
- Starptautiskā Krimas platforma ir izveidota 2021. gadā kā valstu un valdību, parlamentu, ārlietu ministru un ekspertu līmeņa koordinācijas un konsultāciju formāts, lai veicinātu pasaules līderu un plašākas sabiedrības izpratni par Krimas pussalas pagaidu okupāciju un aneksiju, tās negatīvo ietekmi uz vietējo iedzīvotāju cilvēktiesībām, drošību Melnās jūras reģionā, globālo nodrošinātību ar pārtiku un uz noteikumiem balstītu pasaules kārtību. Iepriekš Krimas platformas parlamentārie samiti notikuši Zagrebā un Prāgā.
Papildu informācijai
- Eiropas Padome ir dibināta 1949. gadā, un tā ir vecākā politiskā organizācija Eiropā, apvienojot 46 Eiropas valstis. Tās mērķis ir aizsargāt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu, panākt dalībvalstu sociālo un tiesisko standartu vienotību, veicināt izpratni par Eiropas identitāti, tās vērtībām, aptverot dažādu Eiropas tautu kultūras. Pēc sāktā agresijas kara Ukrainā 2022. gada 24. februārī, Krieviju 2022. gada 16. martā izslēdza no Eiropas Padomes. Šobrīd Eiropas Padome kā galveno mērķi izvirzījusi atbalstu Ukrainai pret Krievijas agresiju, nodrošināt taisnīgumu un vainīgo saukšanu pie atbildības.
- Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ir viena no Eiropas Padomes lielākajām institūcijām, kurā uz sesijām regulāri pulcējas visu Eiropas Padomes dalībvalstu parlamentārieši.
- NATO Parlamentārā asambleja ir 1955. gadā dibināta konsultatīva starpparlamentāra organizācija, kas apvieno Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstu parlamentāriešus.
