Eiropas Komisijas priekšlikumā par nozvejas kvotām 2025. gadam ES dalībvalstīm, t.sk. Latvijai, piedāvāts nesamērīgi liels brētliņas nozvejas samazinājums – 42% salīdzinājumā ar 2024. gadu. Zemkopības ministrijas ieskatā samazinājumam būtu jābalstās Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) zinātniskajos ieteikumos, kas tik lielu samazinājumu neiesaka. Pārmērīgs brētliņu ieguves kritums novedīs zvejas un zivju apstrādes uzņēmumus kritiskā situācijā un graus visu nozari. Bet ietaupīto brētliņu krājumu nozvejos Krievija, kas pēdējos gados ievērojami palielinājusi zivju ieguvi Baltijas jūrā. Latviju pašreizējais nozvejas piedāvājums neapmierina, un ZM rosinās, lai tiktu piemērots saprātīgāks samazinājums, ievērtējot sociālekonomiskos aspektus arī nozares dzīvotspējai nākotnē.
ES Padomes secinājumu projektā par KLP pēc 2027. gada ir ietverti lauksaimniecībai ļoti svarīgi aspekti. Tomēr nostādnēs nav minēts viens Latvijai īpaši svarīgs jautājums – tiešo maksājumu izlīdzināšana. Latvija vairākārt ir rosinājusi novērst nevienlīdzību dalībvalstu tiešmaksājumos, tādēļ Padomē uzstās uz šī jautājuma iekļaušanu, taisnīgu KLP atbalsta sadalījumu un tiešo maksājumu izlīdzināšanu nākamajā daudzgadu finanšu periodā pēc 2027. gada.
