Grozījumi paredz, ka tieslietu ministrs dalībai komisijā var uzaicināt esošos vai bijušos tiesu sistēmas pārstāvjus vai tiesu sistēmai piederīgas personas, konstitucionālo orgānu vai starptautisko institūciju pārstāvjus, Valsts prezidenta kancelejas, Saeimas administrācijas, Valsts kancelejas vai Tiesībsarga biroja amatpersonas, Tieslietu ministrijas augstākās amatpersonas, kā arī juridisko zinātņu doktorus.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere skaidro: “Jurista darba tirgus ir ļoti plašs. Ar jurista kvalifikāciju iespējams strādāt, piemēram, tiesneša, prokurora, zvērināta advokāta, zvērināta notāra, zvērināta tiesu izpildītāja un maksātnespējas administratora darbu, tāpat strādāt arī dažādās starptautiskās un valsts institūcijās. Lai vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens veiksmīgāk sasniegtu savu mērķi – kvalitatīvi sagatavotu juristus tālākām profesionālām gaitām, eksāmenā jāiesaista pēc iespējas plašāku nākotnes darba devēju loku. Paplašinot eksāmena komisijas sastāvā pārstāvēto juridisko profesiju loku, tiks stiprināta juridiskā izglītība Latvijā.”
Līdz šim Ministru kabineta noteikumi ierobežoja iespēju iekļaut komisijā speciālistus, kuri, piemēram, ir izbeiguši vai pārtraukuši darbu tiesu sistēmas vai starptautiskajās institūcijās. Līdz šim komisijā darbojas pārstāvji no noteiktām institūcijām, augstskolām un juridiskajām profesijām, kas potenciāli ierobežo komisijas redzesloku un ilgtermiņā varētu mazināt komisijas locekļu motivāciju darboties komisijā. Tieslietu ministrija kā eksāmena rīkotāja, novēro, ka atsevišķām institūcijām ir grūtības izvirzīt pietiekamu pārstāvju skaitu darbam komisijā katrā no eksāmena jomām.
Valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens izvirza augstas prasības un nodrošina vienotu standartu jurista profesionālās kvalifikācijas iegūšanai. Eksāmens garantē Latvijas jauno tiesību speciālistu kvalitāti, veicina to starptautisku konkurētspēju un ilgtermiņā uzlabo juridiskās izglītības standartus valstī. Eksāmens ir daļa no profesionālās augstākās izglītības programmas, pēc kuras apguves piešķir maģistra grādu un jurista kvalifikāciju.
Eksāmenu kopš tā ieviešanas ir kārtojuši 544 studējošie un to nokārtojuši 339 studējošie jeb 62%.
Eksāmenu kārto piecās tiesību jomās – krimināltiesību un kriminālprocesa tiesību jomā, civiltiesību, civilprocesa tiesību un komerctiesību jomā, konstitucionālo tiesību, administratīvo tiesību un administratīvā procesa tiesību jomā, starptautisko un Eiropas Savienības tiesību jomā, tiesību teorijas, tiesību filozofijas un Latvijas tiesību vēstures jomā.
