DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
02. oktobrī, 2024
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Pašvaldības

LPS Domes sēdē izskatīs ar nākamā gada budžetu saistītas vienošanās un domstarpības  

Šī gada 3. oktobrī plkst.13.00 Mārupes kultūras namā notiks Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Domes sēde, kurā izskatīs Ministru kabineta (MK) un LPS nākamā gada budžeta un budžeta ietvara 2025. -2027. gadam vienošanās un domstarpību protokolu. Sēdē piedalīsies Ministru prezidente Evika Siliņa, finanšu ministrs Arvils Ašeradens un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa. 

Plānots, ka sēdes laikā LPS Dome no savas puses balsos par protokola apstiprināšanu un lems, vai dot LPS priekšsēdim Gintam Kaminskim mandātu LPS vārdā parakstīt protokolu. Savukārt šādu lēmums no savas puses MK pieņems 8.oktobrī. 

Lai arī sarunās ar nozaru ministrijām panākta sekmīga vienošanās vairākos jautājumos dažādās jomās, tomēr joprojām viedokļi arī atšķiras, tai skaitā finanšu jomā. Proti, LPS uzstāj, ka ieņēmumus virs garantētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) prognozes novirza pašvaldību budžetiem. Par to pašlaik ar Finanšu ministriju nav panākta vienošanās. 

Tāpat LPS aicina palielināt valsts budžeta dotāciju pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā 2025.gadā par 40 milj. eiro, bet vidējā termiņā vismaz par 100 milj. eiro, kas mazinātu reģionālās atšķirības un nodrošinātu iespēju pašvaldībām segt valsts pieņemto lēmumu rezultātā strauji augošos izdevumus, īstenot obligātās funkcijas. Palielinot valsts budžeta dotāciju, nepieciešamo atbalstu saņemtu visas pašvaldības, tai skaitā Rīga un Pierīga, kas saskaras ar nozīmīgiem izaicinājumiem. Pēdējos trīs gadus pašvaldības izdzīvojušas un saskārušās ar nozīmīgiem finanšu izaicinājumiem, pērn 19 pašvaldībām jau bija sarežģīti sabalansēt budžetus. Savukārt kopumā nodokļu ieņēmumu pieaugums valsts budžetā pēdējo četru gadu laikā bijis būtiski straujāks nekā pašvaldību budžetā.  

LPS apkopotie dati liecina, ka pēdējo divu gadu laikā valsts jaunpieņemtie lēmumi ar ietekmi uz pašvaldību budžetiem pašvaldībām izmaksājuši teju 200 milj. eiro, bet rezerves ir izsmeltas un aizņemšanās vairs nav risinājums ilgtermiņā. Pašvaldībām situāciju pēdējos gados pasliktinājusi IIN ieņēmumu proporcijas samazināšana no 80% uz 75%. LPS aicina rast iespēju pārskatīt minēto proporciju par labu pašvaldībām, lai nodrošinātu stabilu un prognozējamu bāzes finansējumu ilgtermiņā. Proti, likumā par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam noteikt, ka nākamgad pašvaldībām piekrīt ne mazāk kā 79,9% no IIN ieņēmumiem, 2026. gadā un turpmāk – ne mazāk kā 80% no IIN ieņēmumiem. 

Visbeidzot Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa monitoringa ziņojumā, kas tiks apstiprināts šī gada oktobrī, uzsvērts, ka pašvaldību nepārtrauktā atkarība no valsts finansējuma pašvaldību kompetenču īstenošanai, lielais mērķdotāciju īpatsvars un ierobežotā iespēja pašvaldībām izmantot pašu resursus, apdraud pašvaldību spēju risināt vietējās prioritātes efektīvi. 

Protokola parakstīšana notiek pēc tā apstiprināšanas LPS Domē un Ministru kabinetā. Pēc parakstīšanas to pievieno 2025. gada valsts budžetam un budžeta ietvaram 2025. – 2027. gadam. Valsts budžeta projekta 2025. gadam un budžeta ietvara 2025., 2026. un 2027. gadam apstiprināšana MK plānota šā gada 14. oktobrī. Savukārt Saeimā 2025. gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt šā gada 15. oktobrī. 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI