KNAB izmeklēšanā gūtie pierādījumi dod pietiekamu pamatu apgalvot, ka zvērināts advokāts, kas specializējas dažādu juridisko pakalpojumu sniegšanā, uzkūdīja ģimenes ārstu viltot izrakstu no advokāta kolēģes – zvērinātas advokātes – medicīniskās kartes. Savukārt zvērināta advokāte, iespējams, viltoto izrakstu par viņas veselības stāvokli un ārsta norādījumiem iesniedza Vidzemes rajona tiesā, tādējādi panākot tiesas sēdes atlikšanu un tiesvedības novilcināšanu civillietā.
KNAB vērš uzmanību, ka darbnespējas lapas, izraksti un dažādi citi atzinumi par fiziskas personas veselības stāvokli, ko sniedz ārstniecības personas, Krimināllikuma izpratnē ir uzskatāmas par dokumentiem. Tādējādi izraksta, kurā norādīta nepatiesa informācija par pacienta faktisko veselības stāvokli, sagatavošana un izsniegšana ir traktējama kā dokumenta viltošana.
Pirmstiesas izmeklēšanas rezultātā KNAB rosināja Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai celt apsūdzību pret zvērinātu advokātu par uzkūdīšanu veikt dokumenta, kas atbrīvo no pienākumiem, viltošanu, kā arī pret ģimenes ārstu par dokumenta viltošanu un zvērinātu advokāti par viltota dokumenta izmantošanu. Atbildība par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem paredzēta Krimināllikuma 20. panta trešajā daļā un 275. panta pirmajā daļā, kā arī Krimināllikuma 275. panta pirmajā daļā. Bargākais sods par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem var būt brīvības atņemšana līdz vienam gadam.
KNAB, 27. septembrī nosūtot krimināllietas materiālus Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai, noslēdza pirmstiesas izmeklēšanu. Pašlaik prokuratūrai kā procesa virzītājai jālemj par šī 2024. gada 20. jūnijā uzsāktā kriminālprocesa turpmāko virzību.
KNAB vērš uzmanību, ka kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību, un atgādina, ka nevainīguma prezumpciju piemēro visos kriminālprocesa posmos – sākot no brīža, kad persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta, līdz brīdim, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.
KNAB papildus norāda, ka KNAB un citas atbildīgās institūcijas nereti novēro tiesas sēžu atlikšanu kādas no tiesvedības procesā iesaistīto personu regulāras saslimšanas dēļ. Tas raisa aizdomas par pārejošo darbnespēju pamatotību. Ilgstošas tiesvedības rada iespējamiem korupcijā un citos noziegumos iesaistītajiem nesodāmības sajūtu un liedz vainīgās personas samērīgā laika termiņā saukt pie atbildības. Vienlaikus KNAB atgādina, ka korupcijas un citu noziegumu izskaušana nav tikai tiesībsargājošo iestāžu, tostarp KNAB, prokuratūras un tiesas, uzdevums. Tas ir vienlīdz atbildīgs uzdevums arī zvērinātiem advokātiem, kam jāievēro un jādemonstrē augsti godprātības standarti.
