Ārējais raksturojums – katrai sugai atšķirīgs
Gandrīz visu šīs ģints sēņu sugu augļķermeņa kātiņam raksturīgs cilindriskums, lielākajai daļai kātiņš ir dobs, elastīgs un vairāk vai mazāk krokains. Kātiņa garums un resnums, atkarībā no sugas, – visai atšķirīgs.
Arī augļķermeņa cepurītes forma katrai sugai var būt dažāda. Lielai daļai sugu tā ir dobumaina. Cepurītes mala dažai rumpuču sugai ir brīva, citai –pieaugusi kātiņam. Vairākumam sugu cepurīte ir sakrokota vai viļņota, bet tā var būt arī kausveidīga. Ne vien starp dažādām rumpuču sugām, bet pat vienas sugas ietvaros, cepurītes parasti ir cita no citas atšķirīgas.
Rumpuču sugu lielākā daļa pieder samērā reti atrodamām sēnēm, kas parasti tiek konstatētas dažādās kokiem vairāk vai mazāk apaugušās vietās, tomēr lielāka cerība tās pamanīt ir mežos. Pārsvarā šīs sēnes ir izteikti augsnes saprotrofi, vien atsevišķos gadījumos apdzīvo stipri bojātas koksnes trupekļus.
Lai gan dažas no rumpuču sugām ir atzītas par ēdamām sēnēm, galvenokārt tās tomēr ir neēdamas, jo satur toksiskas vielas, kas saglabājas arī pēc termiskas sēņu apstrādes.
Krokainais rumpucis
Latvijā visbiežāk un vieglāk ieraugāmais ir krokainais rumpucis – sēne, kura savus baltos, gaišdzeltenos vai krēmkrāsas augļķermeņus izaudzē vasaras nogalē un rudenī. Šī suga mājo gan dažādos mežos, gan cilvēku apdzīvotās teritorijās. Ja kaut kur ieraudzīts viens krokainā rumpuča augļķermenis, visticamāk, ka tuvumā būs atrodams vēl kāds.
Atbilstoši nosaukumam, krokainā rumpuča augļķermeņi izceļas ar izteiktu krokainumu: tiem ir pamatā vertikāli rievots kātiņš un neregulāri rievota cepurīte. Kātiņa rievojums – intensīvs un dziļš. Cepurītes formā vairāk vai mazāk izteikti iezīmējas sedlveidīgums. Nelabvēlīgos apstākļos cepurīte mēdz brūnēt.
Krokainā rumpuča augļķermeņi izveidojas cits no cita ārēji diezgan atšķirīgi. Ja cītīgi meklēsiet, iespējams, uziesiet daudz maz līdzīgus šos veidojumus, taču vienādus gan neatradīsiet.
Dobais rumpucis
Daudz retāk pamanāmi ir dobā rumpuča augļķermeņi. Atbilstoši sugas nosaukumam, tiem ir viscaur dobumains kātiņš. Šī rumpuča kātiņš, turklāt, ir ievērojami krokots un gaišāks par cepurīti. Cepurītes forma neregulāra – parasti divdaivaini vai četrdaivaini sedlveidīga –, virsmas struktūra smalki rievota, krāsa pelēka.
Dobais rumpucis ir vasaras sēne – tā virszemes daļas aug no jūnija līdz septembrim. Šī suga mājo galvenokārt dažādos mežos, nevairās no zālainām vietām, iecienījusi degumus, taču tiek atrasta arī cilvēku apdzīvotās teritorijās.
Kātkausa rumpucis
Par krokaino rumpuci retāk, bet par dobo rumpuci biežāk atrodams ir kātkausa rumpucis – rudenī augļķermeņus briedinoša, dažādos mežos mītoša, relatīvi neliela, pelēka vai brūni pelēka sēne.
Šo rumpuci nevar sajaukt ar citiem, pateicoties salīdzinoši tievajam un garajam, nereti ieliektajam kātiņam: apakšgalā tas bieži vien ir masīvāks nekā augšgalā, kā arī kausveidīgā, no sāniem parasti nedaudz saplacinātā cepurīte. Gan kātiņu, gan cepurītes ārpusi klāj mīksta sīku, matveidīgu izaugumu kārtiņa, bet cepurītes iekšpusē matojuma nav.
Tumšais rumpusis
Vasarā un rudenī dažādos mežos, bet jo īpaši lapu koku, vietām retumis atrodams tumšais rumpucis. Šī suga viegli atpazīstama pēc nosaukumam atbilstošā tumši pelēkā augļķermeņu krāsojuma. Jauni augļķermeņi ierasti ir gaišāki par veciem.
Tumšā rumpuča kātiņš ir visai garš un tievs – virzienā no apakšas uz augšu tas sašaurinās, nereti tas ir ieliekts. Sēnes cepurīte gandrīz vienmēr ir sedlveidīga – parasti divdaivaina, retāk trīsdaivaina – tās virspuse mazliet tumšāka par apakšpusi.
Ja izdevies ieraudzīt vienu tumšā rumpuča augļķermeni, visticamāk, ka tuvumā atrodami vēl citi, jo tie parasti aug grupās.
Elastīgais rumpucis
Pie vasaras nogalē un rudenī dažādos mežos retumis atrodamajiem rumpučiem pieder elastīgais rumpucis.
Šīs sugas nelielā augļķermeņa kātiņš ir tievs, diezgan garš, gluds un, atbilstoši nosaukumam, elastīgs. Sēnes kātiņš var būt ieliekts, tā krāsa parasti netīri balta. Divdaivainajai elastīgā rumpuča cepurītei vairāk vai mazāk izteikts sedlveidīgums, tās virsma nelīdzena, krāsa virspusē brūna, pelēkbrūna vai dzeltena, bet apakšpusē netīri balta.
Elastīgā rumpuča vairāki auļķermeņi mēdz augt samērā tuvu līdzās cits citam.
Pārējās Latvijas rumpuču sugas augļķermeņus var ieraudzīt siltās sezonas sākumā, tātad, pieskaitāmas pie tā saucamajām “pavasara sēnēm”. Biežāk pie mums sastopams no agrajiem rumpučiem ir kausa rumpucis.
