Kopbudžeta ieņēmumu (pēc naudas plūsmas metodoloģijas) kāpumu pamatā skaidro saņemtie ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi par īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, kas 2024. gada astoņos mēnešos saņemti gandrīz 1,7 miljardu eiro un ir par 672,4 miljoniem eiro jeb 66,2% vairāk nekā gadu iepriekš. Tostarp šā gada maijā saņemts 335,7 miljonu eiro otrais maksājums no ES Atveseļošanas fonda, par 43 sasniedzamo mērķu (reformas un investīcijas) izpildi Latvijas valsts pārvaldes un tautsaimniecības modernizācijā, energoefektivitātē, reģionu attīstībā, kā arī izglītības, veselības un iedzīvotāju sociālās aizsardzības uzlabošanā, kā arī martā saņemts avansa maksājums Taisnīgas pārkārtošanās fondā 57,5 miljoni eiro.
Lielāki nekā pērn bijuši arī kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā un neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā), kas šā gada astoņos mēnešos bija 8,9 miljardi eiro. Lai gan tie iekasēti par 605,7 miljoniem eiro jeb 7,3% vairāk nekā 2023. gada attiecīgajā periodā, taču salīdzinājumā ar plānu nodokļi kopbudžetā iekasēti 96,9% jeb par 282,2 miljoniem eiro mazāk. Ieņēmumu kāpumu turpina nodrošināt darbaspēka nodokļu ieņēmumi, kamēr patēriņa nodokļi ir ar lejupvērstu tendenci.
Neskatoties uz to, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi, kas ir lielākais valsts pamatbudžeta ieņēmumu avots, šā gada augustā iekasēti par 22,3 miljoniem eiro jeb 7,1% vairāk nekā 2023. gada augustā, kopumā PVN ieņēmumi 2024. gada astoņos mēnešos 2,5 miljardu eiro apmērā samazinājās par 99,3 miljoniem eiro jeb 3,8%, salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada. PVN ieņēmumiem jau no gada sākuma ir tendence samazināties, kad būtiski samazinājās energoapgādes nozares veiktās iemaksas cenu krituma dēļ. Tāpat arī lielākais PVN maksātājs, tirdzniecības nozare, šā gada astoņos mēnešos iemaksājusi par 31 miljonu eiro mazāk nekā pirms gada, tostarp vairumtirdzniecības nozarē vērojams iemaksu kritums, kamēr mazumtirdzniecības nozares iemaksas bijušas nedaudz augstākas nekā gadu iepriekš. Šā gada septiņos mēnešos mazumtirdzniecības apjomi auguši par 0,1%, tostarp pārtikas mazumtirdzniecība samazinājās par 1,2%, nepārtikas preču tirdzniecība palielinājās par 0,2%, bet degviela tirgota par 2,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Tādi faktori kā algu pieaugums, zemā inflācija, iedzīvotāju augstā konfidence, privātā patēriņa un mājsaimniecību noguldījumu pieaugums ir pamats mazumtirdzniecības nozares izaugsmei, tostarp patēriņa nodokļu ieņēmumu pieaugumam atlikušajos šā gada mēnešos.
Ieņēmumi no valsts obligātajām sociālajām iemaksām 2024. gada astoņos mēnešos pieauga par 292,2 miljoniem eiro jeb 11%, veidojot nepilnus 3 miljardus eiro. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi 2024. gada astoņos mēnešos sasniedza 1,8 miljardus eiro un bija par 203,8 miljoniem eiro jeb 12,9% augstāki nekā gadu iepriekš, tostarp IIN ieņēmumi pašvaldību budžetā šā gada astoņos mēnešos 1,3 miljardu eiro apmērā bija par 123,9 miljoniem eiro jeb 10,2% lielāki nekā atbilstošajā periodā pērn.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datos no darba devēju ziņojumiem turpina iezīmēties atšķirīgi darba samaksas fonda pieauguma tempi sabiedriskajā un privātajā sektorā. Ja darba samaksas fonds kopumā pārskata periodā kāpis par 9,2%, tad pēc Finanšu ministrijas (FM) aplēsēm sabiedriskajā sektorā vērojams pieaugums par 14,7%, kamēr privātajā sektorā pieaugums bijis 7,0%. Lielākais kāpums darba samaksas fondā vērojams tirdzniecības, apstrādes rūpniecības un IT nozarēs. Darba samaksas fonda kāpumu veicināja vidējās darba samaksas pieaugums, kas šogad septiņos mēnešos pēc VID deklarāciju datiem vidēji bijis ap 10%, tostarp pieaugums par 13,8% sabiedriskajā sektorā un 8,4% privātajā sektorā. Straujais pieaugums sabiedriskajā sektorā lielā mērā saistāms ar atalgojuma celšanu izglītības un aizsardzības nozarēs, kā arī janvārī veiktajām piemaksām Iekšlietu ministrijas iestāžu darbiniekiem (saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu). Taču jāatzīmē vidējās darba samaksas kāpums arī privātā sektora apstrādes rūpniecības un būvniecības nozarēs.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi 2024. gada astoņos mēnešos bija 533,8 miljoni eiro. Straujais ieņēmumu kāpums par 132,8 miljoniem eiro jeb 33,1% salīdzinājumā ar astoņiem mēnešiem pirms gada skaidrojams ar trīs lielāko banku veikto peļņas sadali saistībā ar izmaiņām UIN likumā, kur kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem no 2024. gada 1. janvāra noteikts pienākums veikt ikgadēju UIN piemaksu 20% apmērā. Iepriekš kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veica UIN samaksu vispārējā kārtībā - veicot nodokļa nomaksu peļņas sadales brīdī.
Tāpat ieņēmumu pieaugumu nodrošināja nenodokļu ieņēmumi, kas kopbudžetā 2024. gada astoņos mēnešos iekasēti 962,7 miljonu eiro, t.i., par 159 miljoniem eiro jeb 19,8% vairāk nekā gadu iepriekš. Ieņēmumu kāpumu pamatā veicināja par 56,8 miljoniem eiro jeb 17% lielākas valsts kapitālsabiedrību iemaksātās dividendes valsts pamatbudžetā (2024. gada astoņos mēnešos veido 393,3 miljonus eiro) par pērnā gada peļņu. Tāpat, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas iepriekš īstenoto procentu likmju paaugstināšanu, par 49,8 miljoniem eiro lielāki nekā astoņos mēnešos pirms gada bijuši valsts pamatbudžeta procentu ieņēmumi 125,3 miljonu eiro apmērā, pamatā par aizdevumiem, kā arī no depozītiem un kontu atlikumiem.
Savukārt, lielākais izdevumu pieaugums kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos vērojams atlīdzībai (t.i., ieskaitot izdevumus darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām) – par 387,6 miljoniem eiro jeb 17,3%, pārsniedzot 2,6 miljardus eiro. Kāpumu veicināja gan minimālās algas paaugstināšana valstī no 620 eiro uz 700 eiro ar šā gada 1. janvāri, kā arī atalgojuma pieaugums aizsardzības, iekšlietu un tieslietu sektorā strādājošajiem, tostarp izdienas pabalstu izmaksa iekšlietu un tieslietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm par katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem. Arī pašvaldību budžetā izdevumi atlīdzībai būtiski pieauga, kas lielā mērā saistāms ar lielākiem izdevumiem pedagogu darba samaksai.
Kopbudžeta kapitālie izdevumi šā gada astoņos mēnešos bija 810 miljoni eiro, kas ir par 84,2 miljoniem eiro jeb 11,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Tostarp valsts pamatbudžeta izdevumi pamatkapitāla veidošanai 423,4 miljonu eiro apmērā šā gada astoņos mēnešos auguši par 147,2 miljoniem eiro jeb 53,3%, ko ietekmēja šā gada februārī veikts nozīmīgs avansa maksājums bruņojuma iegādei (jāatzīmē, ka izdevumi pēc EKS metodoloģijas tiks uzskaitīti bruņojuma piegādes brīdī). Turpretī pašvaldību budžetā izdevumi pamatkapitāla veidošanai sarukuši par 46 miljoniem eiro jeb 17,7%, salīdzinot ar astoņiem mēnešiem pirms gada, sasniedzot 213,6 miljonus eiro, kas pamatā saistāms ar vēl ne tik intensīvā apmērā uzsāktām un īstenošanā esošām jaunām investīcijām ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības plānošanas periodu pārejas posmā.
Arī valsts pamatbudžetā plānošanas periodu pārejas posmā kapitālie izdevumi ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektiem 2024. gada astoņos mēnešos ir samazinājušies par 9,2 miljoniem eiro jeb 5,9% un bija 147,6 miljoni eiro. Kohēzijas politikas ES fondu izdevumi, noslēdzoties iepriekšējam plānošanas periodam, 2024. gada astoņos mēnešos bijuši 218,2 miljoni eiro (tostarp 37,4 miljoni eiro pamatbudžeta kapitālie izdevumi), kas ir par 288,2 miljoniem eiro mazāk nekā pirms gada, jo jaunu investīciju uzsākšanai turpinās normatīvās bāzes izstrāde un intensīvas projektu atlases vairākās jomās, līdz ar to jaunu investīciju apjoma pieaugums sagaidāms turpmākos gados. Atveseļošanas fonda projektiem astoņos mēnešos veikti maksājumi 172,1 miljons eiro (tostarp 45,7 miljoni eiro pamatbudžeta kapitālie izdevumi), kas ir par 49,2 miljoniem eiro jeb 40,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansētā RailBaltica projekta izdevumi 2024. gada astoņos mēnešos valsts pamatbudžetā bija 90,4 miljoni eiro (tostarp 81,1 miljons eiro pamatbudžeta kapitālie izdevumi), kas ir par 14,1 miljonu eiro jeb 13,5% mazāk nekā atbilstošajā periodā pirms gada. Kopumā RailBaltica projektam 2024. gadā prognozēti 333 miljonu eiro lieli izdevumi, taču finansējuma ieguldīšanu pēc Satiksmes ministrijas sniegtās informācijas ietekmē lauzti projektēšanas līgumi, lēnais projektam nepieciešamo zemju atsavināšanas process un citi jautājumi, tai skaitā būvniecības līgumu indeksācija.
Vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši Finanšu ministrijas novērtējumam 2024. gadā sasniegs 2,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un tas ir par 0,2 procentpunktiem zemāks nekā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts, kas noteikts likumā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam”. Salīdzinot ar apstiprināto budžetu, tiek prognozēti mazāki izdevumi un attiecīgi nacionālais līdzfinansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektiem, izdevumus aktualizējot uz turpmākajiem gadiem atbilstoši investīciju reālajam ieviešanas ciklam. Jāatzīmē, ka šogad šajos instrumentos saņemtie avansa maksājumi, kas pēc naudas plūsmas metodoloģijas ievērojami palielina kopbudžeta ieņēmumus, pēc EKS metodoloģijas tiks koriģēti un tiem nebūs pozitīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci. Tāpat lielāki pret plānoto tiek prognozēti nenodokļu un pašu ieņēmumi.
