DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
16. septembrī, 2024
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

A.Ņenaševa un Z.Kalniņa-Lukaševica ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamentāriešiem spriež par atbalstu Ukrainai

FOTO: Reinis Inkēns, Saeima

Saeimas priekšsēdētājas biedre, Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamentu vadītāja Antoņina Ņenaševa un Saeimas priekšsēdētājas biedre, grupas vadītājas vietniece Zanda Kalniņa-Lukaševica pirmdien, 16.septembrī, parlamentā uzņēma Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamenta stapparlamentu sadarbības grupas delegāciju un pārrunāja atbalsta stiprināšanas iespējas Ukrainai un veidus, kā efektīvāk iegrožot Krievijas agresiju.

“Latviju un Apvienoto Karalisti vieno labas un ilgstošas divpusējās attiecības. Šobrīd Eiropas vēsturē ir pienācis nozīmīgs mirklis – mums ir jāstāv kopā vienotā un stingrā atbalstā Ukrainai,” sacīja A.Ņenaševa, pateicoties Apvienotajai Karalistei par tās ieguldījumu. Tāpat Saeimas priekšsēdētājas biedre akcentēja mūsu valstu sadarbības paplašināšanas iespējas drošībā un aizsardzībā, tostarp kā veiksmīgu piemēru izceļot sadarbību Dronu koalīcijā.

Apvienotās Karalistes parlamentārieši apliecināja, ka arī jaunievēlētajā parlamenta sastāvā atbalsts Ukrainai ir nemainīgs un pārliecinošs.

Spriežot par Krievijas karu Ukrainā no Latvijas perspektīvas, A.Ņenaševa uzsvēra, ka, atbalstot Ukrainu, mēs atbalstām arī paši sevi, jo kara iznākumam būs liela nozīme mūsu valsts turpmākajai nākotnei.

“Ja Ukraina karā neuzvarēs, Rietumi zaudēs un attiecīgi demokrātija zaudēs. Redzam ne tikai Krievijas pilna mēroga karu pret Ukrainu, bet arī Krievijas regulārus hibrīduzbrukumus NATO valstīm, tostarp Latvijai – gan dezinformācijas jomā, gan migrantu instrumentalizācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas,” uzsvēra Z.Kalniņa-Lukaševica.

Parlamentārieši pārrunāja situācijas, kad Krievijas droni ielido NATO dalībvalstu teritorijās, un atzīmēja, ka gan nacionāli, gan NATO kopumā jāpaaugstina gatavība pret šādiem incidentiem.

Puses bija vienisprātis par to, ka Krievijai uzliktās sankcijas ir jāstiprina, un pārrunāja potenciālos nākamos soļus, tostarp iesaldēto Krievijas valsts aktīvu konfiskāciju un iegūto līdzekļu novirzīšanu Ukrainas atjaunošanai. “Juridiskais pamatojums ir definēts, mums ir jāturpina politiskais spiediens uz valstu valdībām, lai to liktu lietā,” pauda Z.Kalniņa-Lukaševica.

Spriežot par to, kā ierobežot uzņēmējus un pilnībā pārtraukt sadarbību ar Krieviju, A.Ņenaševa akcentēja sabiedrības zemo tolerances līmeni pret šādu uzņēmējdarbību un atzīmēja arī tiesiskā regulējuma bāzi, kas to nepieļauj. Eiropai un pārējai demokrātiskajai pasaulei ir jāsadarbojas, stiprinot informācijas atklātību, lai mēs varētu noskaidrot, kas ir šādas uzņēmējdarbības labuma guvēji, pauda A.Ņenaševa.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI