Pasākuma laikā eksperti iepazīstināja klātesošos ar vides trokšņa teoriju, trokšņa pārvaldības normatīvo bāzi, iespējamiem risinājumiem trokšņu mazināšanai mājās, lēmumu pieņemšanas kārtību daudzdzīvokļu ēkās, kā arī valsts un Rīgas pašvaldības atbalsta iespējām ēku atjaunošanai. Diskusijas laikā pārrunāti labvēlīgas dzīves vides veidošanas aspekti, to nozīme pilsētvides attīstībā, kā arī efektīvākie risinājumi ēku atjaunošanai un trokšņu ietekmes mazināšanai pilsētvidē.
Uzrunājot diskusijas dalībniekus Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis uzsvēra: “Mūsdienu pilsētvide ir būtiski mainījusies laika gaitā, tā ir evolucionējusi un arī mēs maināmies laikam līdzi, pielāgojoties jaunajiem dzīves apstākļiem, tradīcijām un dzīves ritmam. Pēdējā laikā ir aktualizējusies trokšņu problemātika pilsētā, tai skaitā, izklaides trokšņu ietekmes jautājumi, tādēļ mums tik būtiska ir iesaistīto pušu diskusija un viedokļu apmaiņa labākā risinājuma atrašanai.”
Rīgas Tehniskās universitātes eksperts Deniss Mironovs, iepazīstināja diskusijas dalībniekus ar vides trokšņa teorētisko un fizikālo pusi, kā arī ar iespējamiem risinājumiem vides trokšņa ietekmes ierobežošanai. “Troksnis ir jebkura nevēlama skaņa, bet tas ir subjektīvs, arī tā uztvere var variēties individuāli, tomēr pārlieku spēcīgs troksnis ir nevēlams. Risinājumi ir iespējami dažādi – gan no pasākumu organizatoru puses, piemēram, izvietot trokšņu vietas tālāk no apdzīvotām vietām, virzot skatuvi prom no apdzīvotas vietas, mērīt skaņas jaudu un regulēt zemo frekvenču skaļruņus.
Var arī uzlabot ēku siltumefektivitāti, reizē uzlabojot arī trokšņu līmeni ēkā. Jāatceras, ka labas skaņas izolācijas pamatprincipi ir izolējošo materiālu masa vai biezums, slāņi vai kārtas, slāpējošu materiālu izmantošana, kā arī nodrošināt blīvus savienojumus,” norādīja RTU eksperts.
Savukārt attīstības finanšu institūcijas Altum pārstāve Ieva Vērzemniece iepazīstināja klātesošos ar pieejamo finansiālo atbalstu ēku atjaunošanai un Remonta fonda aizdevumu sniegtajām iespējām, ko dzīvokļu īpašnieki var izmantot ēku atjaunošanai un apkārtējās vides labiekārtošanai, t.sk. ārtelpas trokšņu mazināšanai.
Arī Rīgas pašvaldība sniedz atbalstu dzīvojamo māju atjaunošanai. Rīgas domes pārstāve Irīna Miķelsone norādīja, ka atbalsts ir pieejams bīstamības novēršanai, energoefektivitātes uzlabošanai, fasāžu un jumtu atjaunošanai, kā arī labiekārtošanas pasākumiem.
EM Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders pasākumā stāstīja par apstiprināto risinājumu mazākuma tiesību aizsardzībai, lemjot par pasākumiem dzīvojamā mājā. Auders arī informēja, ka EM plāno papildu risinājumu mazākuma iniciatīvām, ja tās virza normatīvā regulējuma prasību izpildi. Auders uzsvēra, ka kopējās situācijas uzlabošanai, energoefektivitātes pasākumu ieviešanas tempiem ir jāuzlabojas.
Diskutējot par iespējamiem risinājumiem vides trokšņu, īpaši izklaides pasākumu radīto trokšņu ietekmes mazināšanai, Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis uzsvēra, ka meklējot risinājumus, svarīgi ir atrast cieņpilnu balansu starp iedzīvotāju un uzņēmēju interesēm, nepalielinot administratīvo slogu. Tāpat Jenzis aicināja apsvērt iespēju noteikt zonējumu pilsētā, kur var un nevar rīkot skaļus pasākumus. Vienlaikus biedrības pārstāvis vērsa klātesošo uzmanību sarežģītai situācijai tūrisma nozarē, kā arī atgādināja, ka aktīva uzņēmējdarbība sniedz pienesumu ekonomikai kopumā, t.sk. arī citām tautsaimniecības nozarēm, nodarbinātības veicināšanā, kā arī nozīmīgus ieņēmumus valsts budžetā.
Arī Tiesībsarga biroja pārstāvis Raimonds Koņuševskis uzsvēra, ka svarīgi ir rast sabalansētu risinājumu, līdzsvarojot kā iedzīvotāju, tā arī uzņēmēju intereses un iespējas.
Diskusijas noslēgumā, EM parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis atzina: “Jāsecina, ka trokšņu problemātikas risinājumam ir vairākas iespējas. Vispirms tie ir pasākumi, kurus ikviens no mums var īstenot pats jau šobrīd, uzsākot sava mājokļa atjaunošanu, nomainot logus, siltinot ēkas fasādi utt. Tāpat ir iespējami vairāki risinājumi normatīvā regulējuma veidā. Tomēr, uzskatu, ka risinājumam nav jābūt aizliedzošam, drīzāk tādam, kurā tiek ņemts vērā kopējais sabiedrības labums.
Strādājot pie risinājumiem izklaides pasākumu trokšņu jautājumā mums ir svarīgi balstīt lēmums zinātniskā pieejā sākot ar pilsētvides plānošanu, iesaistot akustikas speciālistus, beidzot ar normatīvajiem aktiem, kuri nosaka pamatprincipus.
Kā zināms, EM ir saņēmusi Ministru prezidentes E. Siliņas uzdevumu iepazīties ar tiesībsarga atzinumu pārbaudes lietā Nr. 2022-56-22B par izklaides trokšņa tiesisko regulējumu, un, atbilstoši kompetencei, sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai ievērotu tiesībsarga rekomendāciju un Ministru kabineta kompetences ietvaros operatīvi novērstu izklaides trokšņa tiesiskā regulējuma nepilnības. Tiesībsargs savā atzinumā ir norādījis, ka ir nepieciešams papildus regulējums MK 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”. Līdz ar to EM šobrīd gatavo atbilstošu tiesību akta projektu, ņemot vērā starptautisko praksi trokšņu līmeņa noteikšanā.
Ar diskusijas laikā rādītajām ekspertu prezentācijām var iepazīties Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.
