“Ceļu satiksmes drošība ir prioritāte gan valsts, gan pašvaldību līmenī. Šajā konkursā ne tikai novērtējam paveikto, bet arī izceļam jomas, kurās nepieciešami papildu uzlabojumi, lai sasniegtu mērķi – līdz 2027. gadam par 35% samazināt ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto un bojāgājušo skaitu. Mūsu pētījumi un datu analīze apliecina, ka ir daudz darāmā, lai panāktu progresu un mazinātu plaisu starp Latviju un citām Eiropas valstīm. Jau tagad īstenojam vairākus steidzamus un ilgtermiņa pasākumus, piemēram, strādājam pie drošākas infrastruktūras, pieņemam datos balstītus lēmumus, veidojam pastiprinātus kontroles mehānismus, kā arī atbalstām taisnīgu sodu politiku, lai uzlabotu drošību uz ceļiem. Aicinu ikvienu satiksmes dalībnieku apzināties savu atbildību ceļu satiksmē un aktīvi iesaistīties diskusijās par drošības uzlabošanu! Mūsu kopīgā rīcība ir būtiska, lai samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu un izveidotu drošāku vidi visiem,” norādīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens.
“Satiksmes drošības un kārtības nodrošināšana nemainīgi ir iekšlietu nozares arī Valsts Policijas prioritāte. Gadu no gada kopā gan ar pašvaldībām, gan satiksmes nozares kolēģiem informējam un izglītojam sabiedrību. Tāpat investējam resursus drošības uzraudzīšanā ar jaunām un inovatīvām metodēm ātruma fiksēšanā, velosipēdistu un gājēju drošības nodrošināšanā, kā arī ceļu satiksmes regulācijā. Taču svarīgākais elements drošas satiksmes veidošanā ir atbildība no visām satiksmes dalībā iesaistītajām pusēm,” uzsvēra iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Salīdzinot ar 2022. gada rezultātiem, valstspilsētu kategorijā izmaiņas nav novērotas. Par ceļu satiksmei drošāko valstspilsētu atkārtoti atzīta Ventspils, kas izceļas ar vislabāko CSNg statistiku, visaugstāko iedzīvotāju vērtējumu attiecībā uz ceļu satiksmes drošību un infrastruktūru, kā arī ir saņēmusi otro augstāko mikromobilitātes novērtējumu. Otrajā vietā ierindojusies Rēzekne, savukārt trešo vietu saglabājusi Liepāja.
“Patīkami, ka šogad ieviests ceļojošais kauss uzvarētājiem, kas rada jaunu izaicinājumus strādāt vēl labāk, lai varētu to paturēt. Drošību vēlos salīdzināt ar gleznas rāmi, kur gleznas krāsas, toņus un rakstus veido visi kopā – pašvaldības institūcijas, iedzīvotāji un būvnieki. Tikai no šī komandas darba būs atkarīgs tas, cik laba un vērtīga būs šī glezna. Paldies visiem par kopīgo darbu!”, saņemot uzvarētāja kausu, minēja “Ventspils Komunālās pārvaldes” direktors Andris Kausenieks.
Novadu kategorijā pirmajā vietā atgriezies 2021. gada indeksa līderis Valkas novads, kas 2022. gadā dalīja 14.-28. vietu ar citiem novadiem. Valkas novads izceļas ar vislabāko statistiku attiecībā uz CSNg. Otro vietu ieguvis Olaines novads, bet trešo vietu ar zemiem CSNg rādītājiem ieguvis Jēkabpils novads.
“Mūsu veiksmes stāsts balstās ne tikai ceļu infrastruktūras uzlabošanā, bet arī ieguldījumiem izglītībā un drošas vides radīšanā iedzīvotājiem, īpaši aktīviem jauniešiem. Šie centieni ir noveduši Valkas novadu līdz šai godpilnajai vietai. Pateicos visai pašvaldības komandai un novada iedzīvotājiem,” norādīja Valkas novada pašvaldības izpilddirektors Valdis Šaicāns, saņemot 1. vietas apbalvojumu un ceļojošo kausu.
Pirmo reizi konkursa vēsturē tika ieviesta jauna kategorija – piekļūstamība – , kuras vērtēšanas kritērijus izstrādāja Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento” eksperti. Izskatot, kā pēdējās desmitgades laikā rekonstruētajās ielās pašvaldības ir izveidojušas ietves, gājēju pārejas, nobrauktuves, sabiedriskā transporta pieturas un izvietojušas brīdinājuma zīmes, Rīga tika atzīta par iedzīvotājiem draudzīgāko valstspilsētu no piekļūstamības viedokļa, bet Ludzas novads izcēlās kā līderis starp novadiem. Piekļūstamības izvērtējumu plānots pilnveidot un turpināt arī nākamgad.
Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento” valdes priekšsēdētāja un satiksmes ministra ārštata padomniece piekļūstamības jautājumos Gunta Anča uzsvēra: “Ir patīkami redzēt, kā ideja vērtēt piekļūstamību valstspilsētās un novados, kas radās mūsu darbā Satiksmes ministrijas mobilitātes vienlīdzības un piekļūstamības konsultatīvajā padomē, ir realizēta pilotprojekta veidā. Piekļūstamība ir būtiska ne tikai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – ja ielu šķērsot ir ērti cilvēkam ratiņkrēslā, tad tas ir ērti visiem satiksmes dalībniekiem. Ja ielu šķērsot ir droši vājredzīgajam, tad arī pārējiem tas ir droši. Attīstot piekļūstamību, mēs uzlabojam pārvietošanās ērtumu, drošību un radām vairāk iespēju ikvienam.”
Konkursā “Ceļu satiksmes drošības pašvaldību novērtēšanas indekss 2023” tika veikta pieejamo CSNg statistikas datu un faktu apkopošana, vērtēšana un analīze, apvienojot tos ar iedzīvotāju aptaujas rezultātiem. Desmit augstāk novērtētajās valstspilsētās un novados žūrija, kuru veido eksperti no Satiksmes ministrijas, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) un apvienības “Pilsēta cilvēkiem”, veica mikromobilitātes izvērtējumu, koncentrējoties uz pašvaldību veiktajiem darbiem un risinājumiem ceļu satiksmes drošības uzlabošanai publiskajā ielu tīklā. Pētījumā, kuru 2024. gada jūlijā veica aģentūra “Norstat”, viedokli pauda 2006 respondenti visā Latvijā. Konkursa metodoloģija un rezultāti ir pieejami Satiksmes ministrijas tīmekļvietnē.
Satiksmes ministrija konkursu rīkoja trešo reizi, un tas tiek finansēts no Ceļu satiksmes drošības padomes līdzekļiem.
Iedzīvotāju aptaujas rezultāti un satiksmes drošības novērtējums
Konkursa ietvaros veiktās iedzīvotāju aptaujas par ceļu satiksmes drošību rezultāti liecina, ka iedzīvotāju vērtējums par ceļu satiksmes drošību un ceļu infrastruktūru pašvaldībās 2023. gadā ir palicis gandrīz nemainīgs. Aptauja atklāja, ka 35% Latvijas iedzīvotāju savās pašvaldībās ceļu satiksmē jūtas droši, savukārt puse jeb 50% respondentu satiksmi savā novadā vai pilsētā raksturo kā vidēji drošu. Visnedrošāk satiksmē joprojām jūtas tie, kas ikdienā pārvietojas ar elektroskrejriteni (52%) un velosipēdu (34%), savukārt visdrošāk jūtas vilcienu (96%) un citu sabiedrisko transportlīdzekļu pasažieri (93%). Automašīnu vadītāji ceļu satiksmē lielākoties jūtas droši vai ļoti droši (82%).
Salīdzinot 2021., 2022. un 2023. gada pētījumu rezultātus, iedzīvotāju viedoklis par ceļu infrastruktūras stāvokli valstī, pēc uzlabošanās 2022. gadā, 2023. gadā atgriezies 2021. gada līmenī. Tikai 24% aptaujāto ceļu infrastruktūru vērtē kā ļoti labu vai labu, savukārt 42% to uzskata par apmierinošu. Vienlaikus 58% respondentu atzīst, ka viņu pašvaldībās ir novērojuši uzlabojumus, kas vērsti uz ceļu satiksmes drošības un satiksmes plūsmas pilnveidošanu.
Iedzīvotāji aicina veikt konkrētus uzlabojumus, lai padarītu satiksmi drošāku, piemēram:
- izbūvēt gājēju ceļus un veloceļus, kas nodrošina gājēju un velosipēdu vadītāju, kā arī citu mikromobilitātes rīku plūsmas atdalīšanu no autosatiksmes plūsmas (34%);
- izbūvēt vairāk ietvju un gājēju celiņu (34%);
- ierīkot pārskatāmus krustojumus (33%).
Pērn nedaudz samazinājies iedzīvotāju atbalsts drošas velo infrastruktūras izveidei – no 33% 2022. gadā līdz 29% 2023. gadā.
Gandrīz ceturtdaļa (24%) iedzīvotāju atzīst, ka vismaz reizi mēnesī pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, vadot automašīnu. Pie visbiežākajiem pārkāpumiem autovadītāji trīs gadus pēc kārtas min braukšanas ātruma ierobežojuma neievērošanu ārpus pilsētas (49%) un pilsētā (24%), telefona lietošanu, esot pie stūres (17%), un pagrieziena nerādīšanu (12%). Kājāmgājēju biežākie pārkāpumi ir ielas šķērsošana neatļautā vietā (41%) un ielas šķērsošana pie sarkanās gaismas luksoforā (23%). Papildus tam piektdaļa (21%) kājāmgājēju neizmanto atstarojošos elementus tumšā laikā. Tie, kas izmanto mikromobilitātes rīkus vai pārvietojas ar motociklu vai mopēdu, atzīst, ka visbiežākie pārkāpumi ir braukšana pa ietvi (12%), pagrieziena nerādīšana (9%) un braukšana pie sarkanās gaismas luksoforā (5%).
