DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
17. jūlijā, 2024
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Konkurences padomes vērtējums par jauno zāļu cenu veidošanās mehānismu un konkurenci nozarē

FOTO: Freepik

Konkurences padome (turpmāk – KP) pēdējo gadu laikā farmācijas nozarē ir veikusi vairākas aktivitātes. Lai savlaicīgi novērstu konkurences šķēršļus nozares regulējumā, KP proaktīvi iesaistās darba grupās, apspriežot nozares plānotos regulējuma projektus, veicot esošā regulējuma novērtējumus un sniedzot savu vērtējumu un ieteikumus politikas veidotājiem un sabiedrībai kopumā. Nodrošinot iespēju katram tirgus dalībniekam veikt ekonomisko darbību brīvas un godīgas konkurences apstākļos un veicinot konkurences attīstību visās tautsaimniecības jomās sabiedrības interesēs, KP ir veikusi arī vairāku tirgu uzraudzību123, īstenojusi farmācijas jomā darbojošos tirgus dalībnieku apvienošanos kontroli, kā arī izstrādā skaidrojošos materiālus farmācijas tirgus dalībniekiem par aktuāliem konkurences tiesību piemērošanas jautājumiem.

Šobrīd plašsaziņu telpā aktīvi tiek diskutēti jautājumi, kas saistīti ar zāļu cenām, Veselības ministrijas (turpmāk – VM) izstrādātajiem grozījumiem Ministru kabineta 25.10.2005 noteikumos Nr. 803 “Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem”, ar kuriem paredzēts mainīt piecenojuma modeli recepšu zālēm. KP savas kompetences ietvaros ir sniegusi atzinumus par izstrādātajiem grozījumiem.

Jaunais zāļu cenu veidošanās modelis

Pašlaik publiskajā telpā notiek aktīvas diskusijas par Veselības ministrijas (turpmāk – VM) ieceri pārskatīt Latvijā pastāvošo medikamentu uzcenojumu modeli, jo Latvijā šobrīd spēkā esošais modelis ir pacientam visnedraudzīgākais visā Baltijā – zāļu uzcenojumi un cenas Latvijā ir būtiski augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā. Šo apstākli vairākkārtīgi ir norādījušas KP, piemēram, īstenotajā tirgus uzraudzībā, ar kuras secinājumiem un priekšlikumiem iepazīstināja kā sabiedrību, tā atbildīgās institūcijas. Vienlaikus problemātiku ar patērētājiem nedraudzīgajām zāļu cenām ir akcentējusi Valsts kontrole un Pasaules Veselības organizācija. KP 2019. gada ziņojumā “Zāļu cenu veidošanās un iespējamie konkurences ierobežojumi, kas ietekmē zāļu finansiālo pieejamību” secināja, ka ietekmi uz zāļu cenu atšķirību starp Baltijas valstīm atstāj atšķirīgs pievienotās vērtības nodoklis (PVN), vienlaikus būtiskāka atšķirība Baltijas valstīs ir ietverta normatīvajā regulējumā attiecībā uz zāļu cenu lieltirgotavās un aptiekās, proti, Lietuvā un Igaunijā ir noteikti maksimāli fiksēti uzcenojumi jeb “griesti” lieltirgotavas un aptiekas zāļu cenai. Savukārt Latvijā lieltirgotavas un aptiekas uzcenojums vienmēr pieaug proporcionāli iepirkuma cenai.

Jaunie VM Grozījumi paredz, ka zāļu ražotāja cena nedrīkstēs būt augstāka nekā Lietuvā un Igaunijā, kā arī ražotāja noteiktā cena neatšķirsies gan kompensācijas sistēmā, gan ārpus tās. Jaunais modelis nodrošina caurspīdīgu cenas veidošanu un to, ka pacienta kopējie izdevumi par recepšu zālēm būs ievērojami mazāki nekā tas ir pašlaik. Līdz ar to plānots ieviest fiksētu piecenojumu recepšu zālēm, tādējādi potenciāli samazinot to cenu pacientiem. KP vērš uzmanību, ka zāļu gala cena aptiekās ir atkarīga gan no spēkā esošiem zāļu piecenojumu noteikumiem, gan no zāļu ražotāja noteiktās cenas, kur secīgi kā lieltirgotavas, tā aptiekas piemēro cenai savu piecenojumu.

KP ir sniegusi atzinumus par plānotajiem grozījumiem

KP savas kompetences ietvaros ir sniegusi atzinumus par izstrādātajiem Grozījumiem, konceptuāli atbalstot to tālāku virzību (KP sniegtie atzinumi pieejami šeit un šeit), tomēr vienlaikus vēršot VM uzmanību uz iespējamiem riskiem, kas saistīti ar paredzētajiem Grozījumiem.

Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis: “KP nav sniegusi viedokli par VM izvēlētā recepšu zāļu cenu veidošanas modeļa iespējamo ietekmi uz zāļu cenām vai to pieejamību, un paļaujas, ka VM ir veikusi korektus aprēķinus, kā arī balstījusies uz ekspertu priekšlikumiem un ir veikusi atbilstošākā zāļu cenu modeļa izvēli Latvijas tirgus situācijai. Ņemot vērā, ka paredzētie Grozījumi attiecas uz visiem tirgus dalībniekiem vienlīdzīgi, KP ieskatā, nav sagaidāma būtiska ietekme uz konkurences apstākļiem tirgū, tomēr nav izslēgts, ka izvēlētais modelis var ietekmēt vidējo un mazo uzņēmēju darbību zāļu izplatīšanas tirgos.

Vienlaikus KP atbalsta VM ieceri veikt analīzi par jaunā zāļu uzcenojuma modeļa efektivitāti un informatīvā ziņojuma sagatavošanu un iesniegšanu Ministru kabinetā ar veiktās analīzes rezultātiem un priekšlikumiem ieviestā modeļa attīstībai.”

Konkurences novērtēšanai aptieku tirgū nepieciešama jauna pieeja KP jau 2022. gadā uzsāka publisko konsultāciju par “Skaidrojumu par farmaceitisko izstrādājumu mazumtirdzniecības specializētajos veikalos (aptiekās) ģeogrāfisko tirgu”. Šajā dokumentā KP apskatīja, kā būtu jāvērtē konkurences apstākļi farmaceitisko izstrādājumu mazumtirdzniecības (aptiekās) tirgū, jo pašreizējā konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definēšana pēc ģeogrāfiskās vienības – apdzīvotas vietas – nesniedz pilnīgu un precīzu informāciju un priekšstatu par konkurences apstākļiem tirgū. Līdz ar to, KP ieskatā, konkrētais ģeogrāfiskais tirgus farmaceitisko izstrādājumu mazumtirdzniecībā specializēto veikalu (aptieku) tirgū var tikt noteikts šaurāks vai plašāks nekā apdzīvota vieta un tirgus ģeogrāfiskās robežas definējamas, balstoties uz patērētāju paradumiem, ar izohronu un izolīniju palīdzību, kas no ekonomiskā viedokļa ļauj tirgus robežas noteikt daudz precīzāk.

KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis norāda: “KP sagatavotais skaidrojums par nepieciešamību ieviest jaunu pieeju konkurences novērtēšanai aptieku tirgū (ar izohronu un izolīniju palīdzību, nevis pēc tirgus ģeogrāfiskajām robežām) izraisīja nozares lielo spēlētāju asu pretestību līdzīgi kā tas pašlaik tiek novērots saistībā ar VM ieceri mainīt zāļu cenu veidošanos modeli.”

Bažas par “monopolu” farmācijas nozarē Papildus sabiedriskajā telpā tiek apspriests KP 2022. gada 14. jūnija lēmums, ar kuru KP atļāva AS “AB CITY” iegādāties AS “Olainfarm” (šobrīd – AS “Olpha”), kur atsevišķos medijos tiek sniegts viedoklis, ka KP nav iedziļinājusies zāļu mazumtirdzniecības tirgos un, pieņemot lēmumu, ir ļāvusi nostiprināties viena “monopola ” uzņēmumam.

KP, vērtējot konkrēto apvienošanās lietu, apskatīja vairākus apvienošanās ietekmētos tirgus un apvienošanās iespējamo ietekmi tajos. KP lēmumā apskatīti tādi tirgi kā medikamentu (zāļu) ražošanas tirgus, farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdzniecības tirgus, laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgus, veselības aprūpes (ārstēšanas) pakalpojumu tirgus, uztura bagātinātāju ražošanas un vairumtirdzniecības mazumtirdzniecības tirgus, kosmētikas līdzekļu ražošanas un vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības tirgus.

KP konstatēja, ka minētajos tirgos Latvijā sagaidāms AS “AB CITY” neliels tirgus daļu pieaugums no 1 līdz 5 %, kas konkurences tiesībās netiek uzskatīts par pietiekami nozīmīgu, lai radītu negatīvu ietekmi uz konkurenci. KP secināja, ka apvienošanās rezultātā būtiski nesamazināsies konkurence, kā arī neizveidosies apvienotā tirgus dalībnieka dominējošais stāvoklis nevienā no ietekmētajiem tirgiem.

KP konstatēja, ka lēmuma pieņemšanas brīdī attiecībā uz medikamentu (zāļu) ražošanas tirgu Latvijā veidojas augsta tirgus koncentrācija starp Latvijas zāļu ražotājiem – apvienošanās dalībniekiem un AS “Grindeks” un tā meitas kompāniju AS “KALCEKS”. Vienlaikus lielākais Latvijas zāļu ražotājs pēc apgrozījuma ir nevis apvienošanās dalībnieki, bet gan AS “Grindeks” un tā meitas kompānija AS “KALCEKS”. Tāpat Latvijā ir plaši pieejami ārzemju zāļu ražotāju izplatītie medikamenti (zāles), kuru apgrozījums Latvijas tirgū ir 95 % no visiem pieejamajiem medikamentiem (zālēm) Latvijā, tādējādi KP secināja, ka apvienošanās neradīs būtiskus riskus konkurencei šajā tirgū. Turklāt KP arī secināja, ka apvienošanās dalībnieku medikamentu (zāļu) ražošanas uzņēmumi nav tieši savstarpējie konkurenti, jo tie neražoja medikamentus (zāles), kas ietilptu vienā anatomiski terapeitiski ķīmisko (ATĶ) medikamentu sistēmas grupas trešajā līmenī.

KP skaidro, ka lēmumā neiekļāva un nevērtēja koncentrāciju un apvienošanās ietekmi zāļu mazumtirdzniecības tirgos, ņemot vērā, ka AS “Olainfarm” apņēmās atsavināt visas SIA “LATVIJAS APTIEKA” kapitāldaļas, skaidri izslēdzot šaubas par apvienošanās negatīvo ietekmi uz konkurenci zāļu mazumtirdzniecības tirgos. SIA “LATVIJAS APTIEKA” kapitāldaļu kopā ar visiem SIA “LATVIJAS APTIEKA” aktīviem atsavināšana kā saistošais noteikums tika nostiprināts arī KP lēmumā. Attiecīgi zāļu mazumtirdzniecības tirgi apvienošanās rezultātā netiek ietekmēti.

KP lēmumā ir noteikts, ka līdz brīdim, kad tiks atsavinātas/pārdotas visas SIA “LATVIJAS APTIEKA” kapitāldaļas, apvienošanās dalībniekiem ir jānodrošina, ka AS “AB CITY” un ar AS “AB CITY” saistītās personas neietekmē SIA “LATVIJAS APTIEKA” saimniecisko darbību un starp AS “AB CITY” un tās saistītajām personām un SIA “LATVIJAS APTIEKA” nenotiek informācijas apmaiņa par cenām, saimnieciskās darbības plāniem un citu komerciāli sensitīvu informāciju, izņemot, ja tas nepieciešams, lai izpildītu normatīvo aktu prasības. Tāpat KP informē, ka kopš 2023. gada izskaņas kontroli pār SIA “LATVIJAS APTIEKA” kapitāldaļām īsteno neatkarīgs pārvaldnieks Guntis Belēvičs, tādējādi novēršot AS “AB CITY” kontroles iespēju pār SIA “LATVIJAS APTIEKA”. KP aktīvi uzrauga lēmumā noteiktā tiesiskā pienākuma izpildi, gan komunicējot ar SIA “LATVIJAS APTIEKA” pārstāvjiem, gan pārvaldnieku Gunti Belēviču, kā arī sekojot līdzi atsavināšanas procesa soļiem.

Ar KP 30.04.2024. lēmumu Nr. 8 “Par apvienošanās atļaujas pagarināšanu” termiņš, līdz kuram atsavināmas SIA “LATVIJAS APTIEKA” kapitāldaļas, pagarināts līdz 2025. gada 1. februārim, ņemot vērā gan tirgus svārstības, kas saistītas ar politiski ekonomisko situāciju pēdējo gadu laikā, un regulējuma izmaiņas un plānotās izmaiņas farmācijas tirgū, kā arī apsvērumus, ka tiesiskā pienākuma izpildi papildus apgrūtina apstāklis, ka farmaceitisko izstrādājumu mazumtirdzniecības tirgus ir stingri regulēts un Farmācijas likumā ir noteikti papildus nosacījumi kapitālsabiedrībām, lai aptieka varētu darboties. Tāpat ņemts vērā, ka daļai potenciālo SIA “LATVIJAS APTIEKA” kapitāldaļu pircēju, kas konkrētajā tirgū jau darbojas, darījuma īstenošanai būtu nepieciešama KP atļauja, kas ņemot vērā tirgus koncentrāciju, pirmšķietami var būt problemātiska, līdz ar to potenciālo kapitāldaļu pircēju skaits ir ierobežots un piemērota pircēja atrašana varētu būt apgrūtināta.

J. Gaiķis atgādina: “SIA “LATVIJAS APTIEKAS” tirgū ir jādarbojas kā neatkarīgam uzņēmumam un AS “AB CITY” nedrīkst ietekmēt/kontrolēt tā darbību. Ja kādai personai vai personām ir informācija, ka SIA “LATVIJAS APTIEKAS” tirgū nedarbojas neatkarīgi no AS “AB CITY” grupā esošo uzņēmumu ietekmes, KP aicina šādus pierādījumus un informāciju iesniegt KP.”

Vertikāli saistīti uzņēmumi farmācijas nozarē

Lēmumā arī tika padziļināti vērtēts apstāklis, ka vieniem īpašniekam pieder medikamentu ražošanas uzņēmums, zāļu lieltirgotava un aptieku tīkls, ārstniecības iestādes jeb tiek īstenotā tā sauktā vertikālā integrācija.

Neskatoties uz to, ka konkurences tiesībās vertikālā integrācija nav aizliegta un vertikālās attiecībās (savstarpējās papildināšanas rezultātā), piemēram, var palielināt uzņēmumu ražošanas apjomus, samazināt uzņēmumu izdevumus, nogādājot produktu līdz patērētājam, kas potenciāli var pozitīvi ietekmēt piedāvāto produktu cenas galapatērētājiem, KP tomēr savā lēmumā aprakstīja arī riskus, kas saistīti ar vertikālo integrāciju, kā arī konstatēja, ka zāļu tirgos darbojas kontroles mehānismi, kuriem šie riski būtu jānovērš.

Augstas administratīvās barjeras aptieku atvēršanai

KP savā praksē ir secinājusi, ka attiecībā uz zāļu mazumtirdzniecības tirgiem (aptiekām) tirgū pastāv augstas administratīvās barjeras – aptieku skaita un izvietojuma ierobežojumi administratīvās teritorijās -, kurus nosaka 2011. gada 2. augusta Ministru kabineta noteikumi Nr. 610 “Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji”. Atsevišķās administratīvajās teritorijās, piemēram, lielākajās pilsētās kā Rīga, Daugavpils, Ogre, Tukums, Liepāja, Daugavpils un citur faktiski ir būtiski ierobežota vai izslēgta konkurence. Šādās teritorijās vienīgais veids, kā tirgū var ienākt jauns konkurents, ir jau pastāvošas aptiekas iegādāšanās vai izmaiņas normatīvajos aktos, kas ir saistīti ar aptieku izvietojuma kritērijiem. KP ir konstatējusi, ka minēto noteikumu rezultātā ir izveidojusies vēsturiska situācija, ka viena uzņēmuma vairākas aptiekas mēdz koncentrēties konkrētos apdzīvotu vietu punktos, kā arī ir apdzīvotas vietas, kurās būtisks skaits vai pat 100 % aptieku pieder vienam tirgus dalībniekam un jaunu konkurentu ienākšana ir izslēgta.

Latvijā ierobežotas konkurences apstākļos, neskaitot individuālās aptiekas un aptieku apvienības, šobrīd darbojas pieci aptieku tīkli: SIA “LATVIJAS APTIEKAS”, SIA Apotheka, SIA BENU Aptieka Latvija, SIA EUROAPTIEKA FARMĀCIJA un AS “SENTOR FARM APTIEKAS”.

J. Gaiķis piebilst: “Ir būtiski, ka VM, sadarbojoties ar nozares sociālajiem partneriem un citām iesaistītajām valsts iestādēm, apsver arī tālākās reformas nozarē, kas vērstas uz zāļu pieejamības paplašināšanu, ietverot arī jaunu aptieku darbības modeli, kas būtu mērķēts uz konkurences veicināšanu starp tirgū jau esošajām aptiekām, potenciāli radot iespēju un motivāciju jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai zāļu mazumtirdzniecības tirgū.”

KP atgādina, ka farmācijas nozare ir stingri regulēta, tajā skaitā ir regulēta zāļu maksimālā cena un minētajos tirgos nedarbojas brīvas konkurences principi, neskatoties uz to, KP seko līdzi aktualitātēm minētajos tirgos.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI