“Veselības aprūpe ir valsts rokās. Virzot izmaiņas darbnespējas regulējumā, valsts sāktu uzņemties lielāku atbildību par iedzīvotājiem, jo būtu tieši ieinteresēta uzlabot veselības aprūpes sistēmu, tās pieejamību un pārvaldību, domāt par preventīviem pasākumiem iedzīvotāju labklājības uzlabošanā. Neizdarības gadījumā rastos negatīva ietekme uz sociālo budžetu.
Šobrīd Latvijā lauvas tiesu no DNL apmaksas sedz darba devēji, kas mūs noliek nevienlīdzīgas konkurences apstākļos Baltijas reģionā. Latvijas uzņēmēji par darbinieku slimošanu maksā ievērojami vairāk nekā Lietuvas un Igaunijas darba devēji. Kaimiņvalstīs ātrāk iestājas valsts atbildība, tāpēc arī ir lielāka motivācija pilnveidot sistēmu,” skaidro LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Šobrīd Latvijā, salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu, darba devējiem ir vislielākais izmaksu slogs darbinieku slimības gadījumā. Darba devēju izdevumi A lapas izmaksu segšanai par 1 darbinieku ir piecreiz augstāki nekā Lietuvā un divreiz augstāki nekā Igaunijā. Papildus tam Latvijā darba devējam par slimības naudu ir jāsamaksā DD VSAOI 23.59% un ir divreiz augstāki virsstundu apmaksas izdevumi.
LDDK rosinājusi noteikt laicīgāku valsts iesaisti DNL kompensēšanā, tādējādi motivējot valsti uzlabot veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību, kā arī uzraudzības pilnveidi DNL izsniegšanai. Tādējādi tiktu ne tikai sabalansēta iesaistīto pušu atbildība, bet arī veicināta uzņēmumu konkurētspēja, kas ļautu darba devējiem palielināt esošo labumu grozu darba ņēmējiem, tādējādi preventīvi novēršot darba nespēju veicinošus faktorus.
KITSA sēdē EM prezentēja kopā ar LM izstrādāto piedāvājumu izmaiņām DNL regulējumā. LDDK vērsa uzmanību uz Latvijā spēkā esošā DNL regulējuma nekonkurētspēju, arodbiedrību pārstāvji sniedza savu redzējumu. Noslēgumā EM apņēmās pilnveidot un virzīt apstiprināšanai sagatavoto variantu Nodokļu darba grupā kopā ar plānotajām nodokļu politikas izmaiņām.
