Jau ziņots, ka 2023. gadā tika pabeigta žoga izbūve uz robežas ar Baltkrieviju sauszemes posmos 112 km garumā. 2023. gadā ekspluatācijā tika nodots arī 30 metrus garš tunelis, kas būtiski atvieglo valsts robežas apsardzību zonā, kur robežu šķērso dzelzceļa līnija.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis: “Vēlos pateikties visām robežas apsardzības infrastruktūras izbūvē iesaistītajām iestādēm un sadarbības partneriem, bet īpaši valsts kapitālsabiedrībām VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” par intensīvo darbu, kā arī būtisko ieguldījumu un augsto darbu izpildes kvalitāti valsts uzticēto uzdevumu izpildē. Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas robežas infrastruktūras izbūve ir nozīmīgs ieguldījums ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas Savienības drošības stiprināšanā.”
Renārs Griškevičs, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs: “Robežas izbūve ir mūsu top prioritāte. Esam paveikuši ievērojamu darbu un tikpat ievērojams darbs vēl ir jāpaveic, lai pilnībā nodrošinātu Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas robežu drošību un efektīvu uzraudzību. Pateicoties intensīvajiem būvdarbiem, esam spējuši ievērojami progresēt Latvijas–Baltkrievijas žoga sauszemes posmos, prognozējam sasniegt plānoto mērķi un pilnībā pabeigt žoga izbūvi, ieskaitot purvus un publiskās ūdenskrātuves visā garumā līdz jūlija beigām, kā arī turpinām aktīvi strādāt, lai līdz 2024. gada beigām pabeigtu robežžoga izbūvi uz Latvijas–Krievijas robežas, un esmu pārliecināts, ka mūsu kopīgais darbs sniegs būtisku ieguldījumu valsts drošībā.”
Šogad uz robežas ar Baltkrieviju tiek intensīvi turpināti un ir noslēguma fāzē darbi žoga izbūvē gar publiskajiem ūdeņiem un pārējo infrastruktūras elementu izbūve pilnā robežas – 173 km – garumā. Žoga izbūvē, kas gar publiskajiem ūdeņiem ir plānota 32,46 km garumā, ir atlicis izbūvēt nepilnus 6 km žoga, kas tiks pabeigti tuvākā mēneša laikā. Ar šo žoga izbūve uz robežas ar Baltkrieviju noslēgsies, tā tiks nodrošināta pilnā garumā. Sauszemes posmos, kur jau izbūvēts žogs, šobrīd intensīvi turpinās infrastruktūras izbūves darbi: būvdarbu I kārtā uz šo brīdi izveidotas vieglo transportlīdzekļu (līdz 3,5 t.) patruļtakas 21,94 km garumā (plānotais garums – 57,02 km) un laipu patruļtakas 11,83 km (no 25,64 km). Pabeigta pontonu patruļtaku izbūve 1,75 km garumā. Darbus plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām.
Savukārt Daugavas posmā pie Latvijas – Baltkrievijas robežas 16,7 km garumā - sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru šogad plānots izbūvēt sešus metāla sakaru torņus un pievedceļus pie tiem. Patlaban notiek 3 sakaru torņu izbūves darbi, diviem torņiem notiek sagatavošanās darbi pirms būvdarbu uzsākšanas un 1 tornim izpildīti būvdarbu uzsākšanas nosacījumi. Sakaru torņi ir daļa no viedās valsts ārējās sauszemes robežas uzraudzības sistēmas,
kas tiek veidota Latvijas robežas efektīvai aizsardzībai un valsts drošības interešu garantēšanai. Darbus šajā posmā plānots pabeigt līdz 2025. gada pavasarim.
Papildus minētajam, ir noslēgts līgums par rokādes ceļu un infrastruktūras izbūvi ap Riču ezeru. Plānots, ka rokādes ceļu un nepieciešamās infrastruktūras izbūve ap Riču ezeru noslēgsies 2025. gada vasarā.
Šobrīd noris aktīvi būvdarbi arī uz Latvijas – Krievijas robežas. Šogad ir uzsākta robežas apsardzības žoga izbūve kopējā 180 km garumā, šim mērķim ir noslēgti 16 būvdarbu līgumi ar 6 būvuzņēmējiem par būvdarbu veikšanu visā robežas garumā. Robežžoga izbūves darbus kopš aprīļa palīdz veikt arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri un zemessargi, un šajos posmos ģenerāluzņēmēja funkcijas veic VNĪ (organizē visu materiālu un resursu sagādi). Uz šo brīdi būvdarbi aktīvi norit 6 darbu daļās, no plānotā apjoma ir izbūvēti gandrīz 40 km žoga, no tā nepilni 14 km izbūvēti ar NBS atbalstu. Žoga izbūvi uz Latvijas – Krievijas robežas visā plānotajā garumā plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām (izņemot posmus nepilnu 29 km garumā, kas tiks pabeigti nākošgad).
Īpaši atzīmējams, ka komitejas sēdē VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, kuram deleģēts organizēt viedās infrastruktūras izbūvi uz ārējās sauszemes robežas, informēja par šim mērķim organizēto iepirkumu rezultātiem pirmajām trīs darbu kārtām. Tuvākajā laikā vairākās darbu kārtās ir paredzēts uzsākt projektēšanas un vēlāk arī būvniecības darbus. Viedā infrastruktūra ir inovatīvs un konstruktīvi sarežģīts risinājums, kas sastāv no elektronisko sakaru tīkla (elektronisko sakaru ārējie inženiertīkli, elektronisko sakaru stabi, torņi vai masti), elektroapgādes ārējiem inženiertīkliem, klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu un ar to saistītās infrastruktūras, kas būtiski uzlabos robežas apsardzībā iesaistīto institūciju reaģēšanas un novēršanas spējas.
Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, AS “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
