Grozījumi stiprina VRS spējas aizsargāt valsts robežas neaizskaramību un sabiedrības drošību, vienlaikus ievērojot personas datu aizsardzības prasības un nodrošinot, ka šīs darbības ir samērīgas un likumīgas.
Jau 2020. gada 1. decembrī stājās spēkā Valsts robežsardzes likums, kurā precizēti VRS uzdevumi, kuru izpildei tiek izmantotas novērošanas iekārtas. Ņemot vērā, ka novērošana, atbilstoši minētajam, ir aktuāla ne tikai robežkontroles jomā, grozījumi nodrošina jaunu visaptverošu regulējumu, kas reglamentē novērošanu VRS. Normatīvais regulējums ir atbilstošs mūsdienu situācijai un problemātikai, kā arī kalpo nepārtrauktai un efektīvai VRS darbībai, vienlaikus nodrošinot tiesību aktu atbilstību prasībām personu datu aizsardzības jomā.
Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija nosaka, ka valsts institūcijas nedrīkst traucēt nevienam baudīt tiesības uz privāto dzīvi, izņemot gadījumos, kas paredzēti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts un sabiedrības drošības intereses. Tāpat Eiropas Parlamenta un Padomes Regula nosaka, ka robežuzraudzības galvenais mērķis ir nepieļaut neatļautu robežas šķērsošanu, apkarot pārrobežu noziedzību un veikt pasākumus pret personām, kas robežu šķērsojušas nelikumīgi. Vienlaikus Robežu kodekss paredz, ka uzraudzību var veikt, arī izmantojot tehniskus līdzekļus, tostarp elektroniskus līdzekļus.
Robežuzraudzībai ir paredzēti šādi tehniskie līdzekļi: klātbūtnes uztveršanas sistēmas; novērošanas iekārtas; robežuzraudzības vadības sistēmas; navigācijas ierīces; transportlīdzekļi; kuģošanas līdzekļi; gaisa kuģi.
Tāpat VRS robežpārbaudes un robežuzraudzības nodrošināšanai izmanto elektronisko sakaru tīklus un to iekārtas sakaru uzturēšanai un informācijas apmaiņai starp VRS struktūrvienībām, robežsargu norīkojumiem, atsevišķām amatpersonām un sadarbības institūcijām, kā arī personu, sauszemes transportlīdzekļu, dokumentu datu pārbaudei informācijas sistēmās (reģistros).
Novērošanas procesā iegūtās informācijas fiksēšana nepieciešama ne tikai robežkontrolei, bet arī citu VRS uzdevumu veikšanai, piemēram, valsts robežai piegulošās sauszemes teritorijas, ūdeņu un gaisa telpas novērošanai, kā arī noteikumu kontrolei par ārzemnieku ieceļošanu, uzturēšanos, nodarbinātību, izceļošanu un tranzītu.
Vienlaikus VRS nepieciešams veikt novērošanu tās īpašumā vai valdījumā esošajās ēkās, telpās, objektos un teritorijās, to apsardzes nodrošināšanai un ar informācijas sistēmu un citu īpašumu aizsardzību saistītu noziedzīgu nodarījumu novēršanai un atklāšanai, tostarp, nolūkā atklāt gadījumus, kad tiek bojāts žogs un nepieciešams noskaidrot gan pašu gadījumu, gan konkrētās darbības veicējus, kas parasti ir dzīvnieki.
Novērošana ir nepieciešama arī disciplinārpārkāpumu, administratīvo pārkāpumu un kriminālpārkāpumu konstatēšanai un izmeklēšanai, kā arī korupcijas un kontrabandas riska novēršanai.
