“Ar nozaru partneriem un ministrijām esam ieguldījuši apjomīgu darbu, lai plāns būtu skaidrs vektors klimata mērķu sasniegšanai un enerģētikas attīstībai nākotnē – izdevīga, pašu ražota, atjaunīga enerģija iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Sākotnējais NEKP tika izstrādāts 2019. gadā – vēl pirms Covid-19 pandēmijas un Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā. Šie notikumi būtiski mainīja šodienas realitāti – energoresursu, īpaši atjaunīgo, lomu, ekonomisko situāciju, zaļo tehnoloģiju plašāku ienākšanu tirgū. Jūtamāki kļuvuši arī klimatisko apstākļu ekstrēmi, tostarp arī Latvijā. Prioritāte – enerģētiskā neatkarība, enerģētiskā pašpietiekamība un citas jaunās prioritātes, kuru rezultātā darbs pie NEKP izstrādes bija izaicinājumiem pilns ne vien Latvijai, bet arī mūsu kolēģiem Eiropā. NEKP ir visu iesaistīto sadarbības partneru kopdarbs un jauna pieredze mums visiem, īstenojot horizontālu sadarbību kopīgu mērķu sasniegšanai. Pēc NEKP apstiprināšanas darbs pie pasākumu ieviešanas dzīvē turpināsies, ko īstenosim kopā ar nozaru organizācijām, sadarbības partneriem un politikas veidotājiem,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Pēc saskaņošanas noslēgšanas gala NEKP versiju plānots iesniegt Ministru kabinetā līdz š.g. 30. jūnijam. Pēc valdības saskaņojuma aktualizētais NEKP tiks iesniegts Eiropas Komisijai. Pāreja uz klimatam draudzīgu tautsaimniecību noris visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, tamdēļ, lai to īstenotu saskanīgi, nacionālos plānus izstrādā katra dalībvalsts vienlaikus.
Atjauninātais NEKP iezīmē Latvijas virzību pretī klimatam draudzīgākai tautsaimniecībai līdz 2030. gadam. Atjauninātais NEKP sastāv no piecām dimensijām – dekarbonizācija un atjaunīgā enerģija, energoefektivitāte, energodrošība, ES iekšējo enerģijas tirgu integrācija, kā arī pētniecība, inovācija un konkurētspēja. Plānā ietverti vairāk nekā 210 pasākumi, no tiem lauvas tiesa (78%) vērsti uz enerģētiku, ēku energoefektivitāti, transporta sektoru, lauksaimniecību un zemes sektoru. Ja NEKP iekļautie pasākumi tiks realizēti pilnā apmērā, Latvija līdz 2030. gadam sekmīgi sasniedz savus klimata un enerģētikas mērķus.
Emisijas samazināšanas mērķus enerģētikas sektorā Latvija pārpilda ar uzviju, ņemot vērā, ka 2022. gadā enerģētikas kopējās emisijas, salīdzinot ar 2005. gadu, ir samazinājušās par 12%, kamēr citās nozarēs emisiju apjoms pieaug. Tas dod lielāku elastību – grūtāk dekarbonizējamiem sektoriem – lauksaimniecības un transporta – kļūt zaļākiem.
“2030.gada Latvijai noteikto mērķu sasniegšana plānā balstīta uz nozaru ministriju esošo un papildu pasākumu īstenošanu. Pasākumu īstenošanai līdz 2030. gadam nepieciešamas ap 14,7 mljrd. eiro lielas kopējās investīcijas, no tām publisko investīciju apjoms aptvertu 40%, kas atbilst ES vidējam rādītājam. Mūsu uzdevums kopā ar nozaru pārstāvjiem ir nodrošināt skaidrus signālus investoriem, lai piesaistītu jaunus finansējuma avotus, kā arī nodrošinātu, ka to finansējumu, kas ir pieejams, piesaistītu pēc iespējas ātrāk un efektīvāk," skaidro ministrs K. Melnis.
Investori, lemjot par finanšu līdzekļu ieguldīšanu, arvien biežāk vēlas gūt pārliecību, ka veiktie ieguldījumi atbilst ilgtspējas principiem. Tamdēļ NEKP ietvertie pasākumi “iet roku rokā” ar globālo valstu virzību uz zaļo mērķu sasniegšanu, kur investīcijas tiek virzītas uz klimatam un videi draudzīgiem uzņēmējdarbības projektiem. Šāda ekonomika papildus nodrošinās jaunas zaļās darba vietas, uzlabos Latvijas konkurētspēju un radīs iespēju ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību.
NEKP aktualizēšanas procesā arī Eiropas Komisija sniegusi savas rekomendācijas, kuras Latvija ir ņēmusi vērā. Galvenokārt Eiropas Komisija ir vērsusi uzmanību uz nepieciešamību palielināt zemes sektora devumu emisiju samazināšanā, sniegt detalizētu informāciju par pasākumiem, piemēram, energoefektivitātes pasākumiem, ēku renovācijas saistītiem pasākumiem, ēku renovācijas stratēģiju u.c., lai Eiropas Komisija varētu pilnvērtīgāk novērtēt progresu mērķu sasniegšanā.
