Ārlietu ministre Baiba Braže Latvijas un Āfrikas pasākuma ietvarā notiekošajā biznesa forumā uzsvēra: “Stiprināt sadarbību ar Āfriku ir viena no ES ārpolitikas prioritātēm, jo Āfrikas drošības un ekonomiskie izaicinājumi tieši ietekmē ES: Krievijas karš Ukrainā, Covid-19 pandēmijas sekas un citi ir negatīvi ietekmējuši gan ES, gan Āfriku, attiecīgi mums ir jāpilnveido abpusēja politiskā un ekonomiskā sadarbība, jāizstrādā krīzes reaģēšanas mehānismi un jāstiprina savstarpējās piegādes ķēdes. Latvija patlaban aktīvi strādā, lai stiprinātu politiskās un ekonomiskās attiecības visā Āfrikas kontinentā. 2023. gadā no Latvijas eksportējām uz vairāk nekā 40 Āfrikas valstīm un uz Latviju importējām no vairāk nekā 40 Āfrikas valstīm. Latvijas uzņēmumu interese paplašināt tirdzniecību ar Āfrikas partneriem pastāvīgi pieaug – pašlaik savstarpējai sadarbībai un ilgtermiņa sadarbības projektiem ir liels potenciāls, kas jāizmanto”. B. Braže arī norādīja, ka jau 2022.-2023.gadā veiksmīgi īstenoti projekti Namībijā un Zambijā, savukārt 2023.-2024. gadā aktīvi noris projekti Dienvidāfrikā, Kamerūnā, Namībijā, Zambijā un Zimbabvē.
Biznesa forumu un diskusijas par iespējām padziļināt sadarbību izglītībā, digitalizācijā, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā B. Braže atklāja kopā ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Edmundu Valanti, liekot uzsvaru uz modernu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu un augstas pievienotās vērtības radīšanu. Ārlietu ministre uzsvēra pieaugošo interesi par sadarbību starp Āfrikas un Eiropas valstīm. B. Braže vērsa uzmanību uz notiekošo pāreju no donoru uz palīdzības saņēmēju uz vienlīdzīgām partnerattiecībām, t.sk. īstenojot projektus ES Globālās vārtejas (Global Gateway) iniciatīvas ietvaros, tādējādi veicinot ekonomisko izaugsmi un labklājību abos kontinentos. Interese par sadarbību ar Āfrikas valstīm pieaug arī Latvijā, ko apliecina Latvijas uzņēmumu eksporta rādītāji. Klātesošos uzrunāja arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji, prezentējot Latvijas panākumus digitalizācijā un sniedzot informāciju par dažādu nozaru piedāvājumu. Prezentācijas sniedza arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, tīro tehnoloģiju klasteris Cleantech Latvia un Informācijas tehnoloģiju klasteris.
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Melbārde forumā norādīja, ka pasākums liecina par pieaugošo sadarbību starp Latviju un Āfrikas valstīm. Parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka Latvija ir gatava turpināt ieklausīties partneros, lai gūtu dziļāku izpratni par to vajadzībām un nostājām, kā arī rastu efektīvu sadarbības veidu kopīgu drošības, klimata un ekonomikas izaicinājumu risināšanā, īpaši jomās, kurās Latvija attīstījusi spēcīgu ekspertīzi, piemēram, digitalizācijā, informācijas noturības stiprināšanā, izglītībā un zinātnē, viedajā lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, ūdens apsaimniekošanā u.c.
D. Melbārde vērsa uzmanību arī kontinenta attīstības potenciālam un pauda Latvijas interesi par sadarbības stiprināšanu kopīgu izaicinājumu pārvarēšanā un noturības veicināšanā, kas būtu balstīta starptautiskajās tiesībās un ANO statūtu principos.
Uzrunu teica arī Saeimas sadraudzības grupas sadarbības veicināšanai ar Āfrikas parlamentiem vadītāja Ingrīda Circene, akcentējot Latvijas vēlmi aktīvāk iesaistīties sadarbībā ar Āfrikas valstīm, daloties reformu un demokrātiskās transformācijas pieredzē.
Starptautiskais forums aizritēja analītiskās diskusijās un prezentācijās par Āfrikas valstu pieaugošo starptautisko lomu, piedaloties pārstāvjiem no Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD), domnīcām ISS (Institute for Security Studies) un ICG (International Crisis Group). Neskatoties uz to, ka 12 no 20 visstraujāk augošajām pasaules ekonomikām ir Āfrikā, diskusiju laikā secināts, ka Āfrika pašlaik nav proporcionāli pārstāvēta starptautiskajā sistēmā. Uzsverot nepieciešamību nodrošināt līdzvērtīgu un taisnīgu ģeogrāfisko pārstāvību, Latvija iestājas par ANO Drošības padomes reformu, paredzot papildu vietas arī Āfrikas valstīm. Afriwomen Connect organizācijas dibinātāja, EĀDD un Namībijas institūcijas International Women’s Peace Centre, kā arī Latvijas vadošās sieviešu tiesību aizstāvības organizācijas “Centrs Marta” pārstāves pārrunāja ANO “Sievietes, miers un drošība” (Women, Peace and Security) darbakārtības jautājumus. Diskusijas galvenais secinājums bija, ka veiksmīgai darbakārtības īstenošanai ir svarīga visas sabiedrības iesaiste, izceļot veiksmīgus piemērus gan vīriešu un zēnu iesaistei, gan pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu nozīmi.
Diskusijās par sieviešu lomas veicināšanu digitalizācijā, kur piedalījās Latvijas attīstības sadarbības projektu īstenotāji Āfrikā Esi.LV un Riga Tech Girls, tika prezentēti Latvijas attīstības sadarbības projekti un jaunās inciatīvas sieviešu digitālo un uzņemējdarbības prasmju, kā arī finanšu pratības veicināšanā Āfrikas valstīs. Notika arī diskusija par nākotnes sadarbību viedajā lauksaimniecībā, mežniecībā un ūdens resursu ilgtspējīgā apsaimniekošanā, kur pieredzē dalījās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Valsts meži un Cleantech Latvia pārstāvji.
Tāpat norisinājās plaša diskusija par sadarbību izglītības jomā, ko atklāja Juta Urpilainena, Eiropas Komisijas Starptautisko partnerību komisāre, paužot gandarījumu par Latvijas interesi attīstīt sadarbību ar Āfrikas augstākās izglītības iestādēm, izceļot ERASMUS+ programmas panākumus. Izglītība ES un Āfrikas sadarbībā ir īpaši svarīgs temats, ņemot vērā pieaugošo jauniešu skaitu kontinentā, kā arī Āfrikas Savienības 2024. gada tematu “Izglītot Āfrikas iedzīvotājus atbilstoši 21. gadsimtam: veidojot noturīgas izglītības sistēmas, lai uzlabotu piekļuvi iekļaujošai, ilgtspējīgai, kvalitatīvai un pielāgotai izglītībai Āfrikā”. Notika diskusijas par iespējām padziļināt sadarbību, īpaši uzsverot zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas jomas potenciālu, ņemot vērā mūsdienu darba tirgus prasības, kā arī Āfrikas valstu digitalizācijas iniciatīvas. Diskusijā piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas, augstskolu un akadēmiskās vides pārstāvji, kā arī studenti no Lesoto un Tunisijas. Foruma dalībnieki tika iepazīstināti ar Ģeopolitikas pētījumu centra ziņojumu par Latvijas sadarbību ar Āfrikas valstīm.
Norisinājās arī sesija par informācijas integritātes aizsargāšanu, īpašu uzmanību pievēršot mākslīgā intelekta lomai, kā arī valsts pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības spēju pilnveidošanai cīņā ar informācijas manipulēšanas kampaņām. Tajā piedalījās pārstāvji no NATO Ģenerālsekretāra biroja, starptautiskās ziņu aģentūras AFP Kotdivuāras biroja, bezpeļņas Āfrikas digitālās demokrātijas laboratoriju un datu žurnālistikas tīkla Code for Africa, kā arī Baltijas Mediju izcilības centra.
Pasākums īstenots publiskās diplomātijas programmā Latvijas kandidatūras ANO DP lobija kampaņas atbalstam.
