Ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanai ir būtiska loma godīgas konkurences veicināšanā, kā arī labvēlīga investīciju klimata veidošanā un valsts ekonomikas izaugsmē kopumā. Efektīva kukuļošanas apkarošana padara investīcijas drošākas un prognozējamākas, kā arī samazina dažādus riskus, piemēram, nepieciešamību investoriem veikt neoficiālus maksājumus valsts amatpersonām, iespējamību iesaistīties korupcijas skandālos u.c.
Saskaņā ar 2022. gadā starptautiskās organizācijas Transparency International publicēto pārskatu Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts un viena no divām konvenciju ratificējušajām valstīm, kas uzlabojusi savu sniegumu ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanā un panākusi kāpumu vērtētajās kategorijās. Latvija pārskatā apsteidza tādas valstis kā Kanāda, Zviedrija, Singapūra, Lietuva, Igaunija u.c.
Ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošana ir viena no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības prioritātēm. Desmit gadu laikā, kopš Latvija pievienojusies konvencijai, KNAB uzsācis piecus kriminālprocesus par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu, kas izdarīta Latvijā reģistrētu uzņēmumu interesēs. Četros kriminālprocesos KNAB sekmīgi noslēdzis pirmstiesas izmeklēšanu, turklāt divos kriminālprocesos jau stājies spēkā tiesas nolēmums.
Vienā no šiem kriminālprocesiem fiziska persona, kas neoficiāli pārstāvēja Latvijas uzņēmumu, izteica 90 tūkst. eiro kukuļa piedāvājumu Lietuvas Bruņoto spēku Kara gaisa spēku komandierim. Šāda nelikumīga rīcība uzņēmumam rezultējās ar 120 tūkst. eiro naudas piedziņu. Savukārt otrā kriminālprocesā uzņēmumam, kura pārstāvis deva salīdzinoši nelielu kukuli – ap desmit tūkstošiem eiro un rokas pulksteni – kukuļošana rezultējās ar gandrīz septiņas reizes lielāku naudas sodu, t.i., 77 tūkst. eiro.
