Somijas nacionālās lidsabiedrības “Finnair” lēmums atlikt lidojumus uz Tartu lidostu Igaunijā GPS traucējumu dēļ tiek darīts piesardzības nolūkā nevis tieša apdraudējuma dēļ. Tartu reģionālā lidosta darbojas ar GPS sistēmu, tajā nav uz zemes izvietota aeronavigācijas aprīkojuma, kā rezultātā lidsabiedrība veic preventīvus pasākumus nemainīgi augsta drošības līmeņa saglabāšanai.
Gaisa kuģi ir aprīkoti ar vairākām navigācijas sistēmām, ne tikai ar GPS. Tas ietver INS (inerciālās navigācijas sistēmas), VOR (radiovirzienu uztvērēji), un DME (attāluma mērīšanas iekārtas), kas var darboties neatkarīgi no GPS un nodrošināt nepieciešamo navigāciju gadījumos, kad GPS signāli tiek traucēti. Piloti ir apmācīti, kā rīkoties dažādos apstākļos, ieskaitot GPS traucējumus. Arī gaisa satiksmes vadības centri sniedz būtisku ieguldījumu drošu lidojumu nodrošināšanā. Civilās aviācijas sistēma ir izstrādāta tā, lai tā būtu izturīga un spējīga saglabāt operāciju drošību, pat saskaroties ar šādiem tehniskiem izaicinājumiem.
“Sistēma nav tik viegli ievainojama. Satelītnavigācijas sistēma nav primārais navigācijas līdzeklis. Tā ir moderna un visprecīzākā, bet ir arī citas sistēmas uz zemes un gaisa kuģos, kas turpina darboties,” norāda CAA direktors Māris Gorodcovs.
Katru gadījumu, kad konstatēts GPS traucējums, centralizēti apkopo un analizē Eiropas Aviācijas drošības aģentūra, kas arī izdevuši drošuma biļetenu, kurā norādīts, ka situācija nav kritiska. Vienlaikus ir doti ieteikumi dalībvalstu kompetentajām iestādēm, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un gaisa kuģu ekspluatantiem rīcībai, lai uzlabotu civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošumu.
Rīgas lidostā un Latvijas Republikas gaisa telpā bez GPS signāla sistēmas tiek izmantoti arī citi navigācijas līdzekļi – radiobākas, attāluma mērīšanas ierīces un primārie radari, kas nodrošina alternatīvas navigācijas iespējas. Tas ļauj turpināt drošu aviosatiksmi visā gaisa telpā, kā arī uz un no Rīgas lidostas.
No GPS traucējumiem galvenokārt var ciest reģionālās lidostas, kurās nav pietiekama alternatīvā aprīkojuma. Attiecīgi, sekojot lidsabiedrības procedūrām, gaisa kuģu piloti pieņem lēmumu, lai izslēgtu mazākos riskus gaisa kuģu lidojumu drošumam, piemēram, lido uz rezerves lidlauku.
Arī lidsabiedrības iegulda papildu līdzekļus, sagatavojot un apmācot pilotus izmantot alternatīvos navigācijas rīkus gadījumos, kad kāds no tiem nav pieejams. Piemēram, aviokompānijas airBaltic izmantotajam gaisa kuģim Airbus A220-300 ir vairāku pakāpju navigācijas sistēmas, kas nodrošina neatkarīgu un precīzu navigāciju, kā arī nosēšanās procedūru.
