NATO dibināta pirms 75 gadiem kā aizsardzības Alianse, kur galvenais ir nelokāma transatlantiskā saikne un apņēmība nosargāt sabiedroto brīvību un drošību.
55 gadus vēlāk, 2004. gada 29. martā, pa NATO atvērtajām durvīm ienāca Bulgārija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija un Slovēnija. Šis datums iezīmē skaidru pagrieziena punktu: mēs pametām pelēko zonu un nonācām zem sargājošā zili baltā “lietussarga”, kuru notur sabiedroto stingrā apņemšanās aizstāvēt citam citu pret visiem draudiem.
20. gadsimts mūsu valstīm un tautām nebija ne dāsns, ne mierīgs. “Vienmēr kopā!” bija pamatprincips, kas mudināja mūsu sabiedrības ātri pārtapt virzībā uz NATO un Eiropas Savienību. Kopš mūsu iestāšanās NATO pirms 20 gadiem mūsu drošība, brīvība un labklājība ir kļuvusi spēcīgāka nekā jebkad agrāk vēstures gaitā. Mums ir vieni un tie paši drošības izaicinājumi un draudi, kā arī atbildība aizsargāt un aizstāvēt pret tiem.
Mēs, septiņas Alianses valstis, uzskatām, ka prioritārais NATO pamatuzdevums ir kolektīvā atturēšana un aizsardzība un tā tam ir jāpaliek. Vēl pirms iestāšanās procesa sākuma 2002. gada novembrī mēs sākām ne tikai gatavoties dalībai, bet arī ieguldīt savu pienācīgo artavu kolektīvajā aizsardzībā, krīžu pārvarēšanā un kopējā drošībā – Alianses pamatuzdevumos. Mēs nosūtījām savus karavīrus cīnīties plecu pie pleca ar sabiedroto karavīriem tālu prom no mājām, Afganistānā. Mēs esam veicinājuši miera un stabilitātes saglabāšanu Rietumbalkānos un turpinām to darīt. Jo mēs toreiz zinājām un zinām joprojām, ka solidaritāte ir labākā politika. Mūsu pieejas pamatā ir sadarbība, proaktīva rīcība un pieredzes apmaiņa.
Šajā vēsturiskajā dienā mēs esam atvēlējuši brīdi, lai atzīmētu sasniegto, lai gan šeit, mūsu kontinentā to aizēno karš un iznīcība. Krievijas nežēlīgais pilna mēroga agresijas karš pret Ukrainu ir nesis neiedomājamas cilvēku ciešanas un zaudējumus.
Sabiedrotie ir apņēmības pilni atbalstīt Ukrainu līdz pat uzvarai. Jo vairāk mēs darīsim, lai palīdzētu Ukrainai, jo ātrāk pār Eiropu ausīs jauna diena. Mūsu saistību izpildē skaidri izpaužas mūsu solidaritāte ar Ukrainu. Sabiedrotie cieši sadarbojas, lai atbalstītu Ukrainu atbilstoši Viļņas samita lēmumiem.
Vienlaikus mums ir jāpārliecinās, ka šī agresija beidzas ar skaidrām rezolūcijām – taisnīgumu šī brutālā, neizprovocētā un nepamatotā agresijas kara upuriem un atbildīgo atbildību, kā arī visaptverošu, taisnīgu un ilgstošu mieru. Šīs ir mācības, uz kurām mums jābalstās, veidojot jaunu stabilu pamatu vienotai un brīvai Eiropai. Mums jāpatur prātā, ka, atstājot kādu Eiropas tautu pelēkajā zonā, mēs palīdzam izraisīt vēl vienu potenciālu traģēdiju.
Pēdējo 20 gadu laikā Atvērto durvju politika, kas atbilst Ziemeļatlantijas līguma 10. pantam, mums ir labi kalpojusi, un mēs to atbalstām. Tā ir stiprinājusi eiroatlantisko drošību un stabilitāti, kā arī miljonu Eiropas iedzīvotāju mierīgu līdzāspastāvēšanu.
Somijas un tagad arī Zviedrijas nesenā uzņemšana NATO saimē skaidri signalizē, ka mūsu durvis paliek atvērtas visām demokrātiskām Eiropas valstīm, kuras vēlas un spēj uzņemties dalības pienākumus un saistības un kuru dalība veicina mūsu kopējo drošību.
Katrai Eiropas nācijai ir tiesības izvēlēties savas drošības struktūras. Nevienai trešajai pusei šajā procesā nav teikšanas, jo mēs turam durvis atvērtas citiem, kas vēlas un spēj ievērot Līguma apņemšanos kopīgi aizstāvēt mūsu zemes, mūsu tautas, kā arī mūsu kopīgās demokrātiskās vērtības.
Sabiedrotie, kas iestājušies NATO pēc aukstā kara beigām, ir stiprinājuši Aliansi. Viņiem ir arī svarīga loma Alianses sagatavošanā aizvien jauniem izaicinājumiem neatkarīgi no tā, vai tie izpaužas dezinformācijas kampaņās, kibertehnoloģijās vai jaunās tehnoloģijās kā, piemēram, mākslīgais intelekts vai kvantu tehnoloģijas. Saglabājot savu tehnoloģisko izcilību un aizsargājot noteikumos balstītas starptautiskās kārtības pamatus, NATO sabiedrotie būtu gatavi saskarties ar aizvien pieaugošajiem draudiem, kas savā izpausmē kļūst aizvien hibrīdāki. Sadarbība ar līdzīgi domājošiem partneriem, kuriem arī ir tuvas mūsu demokrātiskās vērtības, šajos centienos izrādītos izdevīga.
Lai mēs spētu cīnīties pret visiem draudiem un izaicinājumiem, mums būtu jānodrošina arī plašāki resursi. Mēs sagaidām, ka visi sabiedrotie uzņemsies savu daļu atbildības, lai izpildītu apņemšanos ik gadu vismaz 2% no sava IKP ieguldīt aizsardzībā, kā arī turpināt saliedēt un pastiprināt kopējos centienus aizsardzības jomā, tostarp rūpniecībā.
Ar nepacietību gaidām NATO samitu, kas jūlijā notiks Vašingtonā, atzīmējot mūsu Alianses 75. gadadienu. NATO ir veiksmīgi izpildījusi savus uzdevumus, un mūsu apņēmība ir dzelžaina, un NATO 5. pants joprojām ir galīgā drošības garantija. Tomēr mums ir arī jāmācās no pieredzes un jānodrošina taisnīgs miers savām nākamajām paaudzēm, visiem eiropiešiem. “Visi par vienu un viens par visiem” ir princips, pateicoties kuram mēs esam tur, kur pašlaik, un kurš virzīs mūs nākotnē.
Vēlam mūsu Ziemeļatlantijas draugu un sabiedroto, kandidātvalstu un partneru saimei priecīgas gadadienas svinības un daudz veiksmīgu gadu nākotnē!
