Īpaši šodien mēs novērtējam, cik svarīgs solis tika sperts pirms 20 gadiem - pievienošanās NATO un mūsu ceļš uz to bija visas Latvijas sabiedrības vēlme, sacīja Z.Kalniņa-Lukaševica, sakot paldies mūsu starptautiskajiem sabiedrotajiem, kuri tolaik pieņēma izlēmīgu un drošsirdīgu lēmumu uzņemt Latviju, pārējās Baltijas valstis, kā arī Bulgāriju, Rumāniju, Slovākiju un Slovēniju savā pulkā.Z.Kalniņa-Lukaševica īpaši pateicās Kanādai un izcēla tās lomu, jo Kanāda bija pirmā no NATO dalībvalstīm, kas ratificēja Latvijas pievienošanos, bet patlaban vada NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā. Z.Kalniņa-Lukaševica arī pateicās mūsu sabiedrībai, kas toreiz deva mandātu valsts augstākajām amatpersonām sasniegt šo mērķi un bija vienoti Latvijas drošības mērķu stiprināšanā, kā arī Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, kuras personīgais ieguldījums šajā procesā bija neatsverams un kuras paraksts redzams uz šī vēsturiskā lēmuma.“Paldies profesionālajiem karavīriem, kuri jau pirms Latvijas iestāšanās NATO parādīja, ka uz mums var paļauties un esam gatavi aizstāvēt demokrātiskās vērtības. Latvijas karavīru spēja ieviest un ievērot NATO standartus bija būtisks priekšnoteikums dalībai aliansē,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre.Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis uzsvēra, ka šis vēsturiskais balsojums ir apliecinājums tam, ka mēs vairs nekad nebūsim vieni, jo esam pasaules stiprākajā militārajā aliansē. R.Bergmanis izcēla parlamenta lomu, kas šo 20 gadu laikā ir bijusi izšķiroša, lai atbalstītu mūsu bruņotos spēkus: “Latvija ir viena no tām valstīm, kas aicina vēl vairāk palielināt budžetu tieši aizsardzībai, un šobrīd tas patiešām ir nepieciešams.”Tāpat R.Bergmanis uzsvēra, ka šajā laikā ir bijušas arī misijas, kurās kopā ar Kanādas un citiem mūsu sabiedrotajiem esam dienējuši un kalpojuši mieram un demokrātijai: “Šajās misijās ir ziedots pats augstākais – cilvēku dzīvības. Paldies mūsu un mūsu sabiedroto karavīriem, kuri ziedojuši savas dzīvības, lai būtu miers, demokrātija un šīs vērtības tiktu saglabātas.”Izstādes atklāšanā Kanādas vēstnieks Braians Svorks (Brian Szwarc) sacīja, ka tolaik bija nepieciešami tiešām drosmīgi lēmumi gan no tautas, gan politiķiem, lai panāktu Latvijas dalību NATO. Redzam, ka pieņemtais lēmums ir bijis pareizs Latvijas kopējai drošībai un šī brīža drošības situācijai. Kopā ar Latvijas kolēģiem mēs palielinām mūsu klātbūtni, pārejot no kaujas grupas līdz brigādes līmenim. B.Svorks uzsvēra Latvijas spējas un visu to darbu, ko esam paveikuši kā partnervalsts, vēlreiz apliecinot, ka Latvija nav viena. Izstādē “Latvija NATO: parlamentārais ceļš” apkopoti gan vēl analogās fotogrāfijas laikmetā dokumentētie Latvijas pirmie soļi ceļā uz NATO, gan fotomirkļi no pēdējo gadu notikumiem, kas ilustrē gan Latvijas lomu pasaules spēcīgākajā militārajā aliansē, gan mūsu sabiedroto solidaritāti.Latvijas ceļš uz dalību NATO sākās uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas – vispirms kā politisks un diplomātisks process. Bija svarīgi pārliecināt Rietumvalstu kolēģus par to, ka mēs ne tikai sapņojam, bet arī spējam valsts līmenī īstenot politiskas un militāras pārmaiņas, tai skaitā reformēt un attīstīt valsts bruņotos spēkus un padarīt tos mūsdienīgus, spēcīgus un uzticamus. Parlamenta nozīme šajā ceļā bija izšķiroša.Saeimā pārstāvēto politisko partiju vidū bija augsts atbalsts Latvijas dalībai NATO, un tas ļāva pieņemt nepieciešamos lēmumus, lai valsts spētu īstenot sarežģītas, taču integrācijai NATO svarīgas reformas. Latvijas ceļā uz NATO tikpat svarīga bija arī parlamentārās diplomātijas nozīme – mūsu parlamentārieši līdzās citām valsts amatpersonām un diplomātiem NATO sabiedroto pārliecināšanas kampaņā palīdzēja nobruģēt ceļu uz dalību pasaules spēcīgākajā militārajā aliansē.Patlaban Latvijas Nacionālie bruņotie spēki plecu pie pleca kopā ar mūsu sabiedrotajiem piedalās militārajās mācībās, pilda uzdevumus starptautiskajās misijās un kopīgi rūpējas par visas alianses drošību.
