Piem.,
- lietderības revīzijā “Vai pašvaldību veiktās darbības nodrošina iedzīvotāju līdzdalību un informētību?” Valsts kontrole sadarbojās ar nodibinājumu “Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”” un Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultāti.
- Revīzijā “Vai Veselības ministrijas pasākumi nodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un nepieciešamo zāļu kompensāciju?” Valsts kontrole sadarbojās ar Latvijas Onkologu asociāciju, Latvijas Hematologu Asociāciju, Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienību “Onkoalianse” un labdarības organizāciju Ziedot.lv.
- Savukārt revīzijā “Par LEADER pasākumu realizāciju, izmantojot ELFLA un EJZF finansējumu” Valsts kontrole sadarbojās ar biedrību “Latvijas Lauku forums”, bet revīzijā “Vai pašvaldībās ir izveidoti priekšnoteikumi efektīvai iedzīvotāju iesaistei fiziskajās aktivitātēs?” – ar biedrībām “Latvijas Tautas sporta asociācija”, “Latvijas Sporta izglītības iestāžu “Direktoru padome”” un Latvijas Sporta federāciju padomi.
“Esam pārliecinājušies, ka sadarbība ar ekspertiem, NVO un dažādām sabiedrības grupām, kuras specializējušās konkrētajā jomā, mums ļauj padziļinātāk un kvalitatīvāk veikt revīzijas darbu. Sadarbību līdz šim esam īstenojuši dažādos revīzijas cikla posmos, piem., gan precizējot revīzijas tēmas tvērumu, gan komunikācijā par noslēgto revīziju u.c. Sadarbība ar nevaldības sektoru nodrošina papildu augsta līmeņa ekspertīzi, gan arī sniedz ieskatu realitātē, jo nereti revīzijas tēma cieši korelē ar NVO darbības jomu. Esam novērojuši, ka sadarbība ar NVO tieši vai netieši ir pamudinājums arī valsts un pašvaldību institūcijām efektīvāk novērst revīzijās konstatētos trūkumus un ieviest ieteikumus pēc būtības. Likumsakarīgi, ieguvumi ir abpusēji – sadarbība veicina arī nevaldības sektora plašāku izpratni par augstāko revīzijas iestādi un revīziju darbu un kā tajā var iesaistīties,” uzsver valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
Viņš arī norāda, ka arvien vairāk atbilstības un lietderības revīziju darbā iesaistīt sabiedriski aktīvās organizācijas un iedzīvotājus paredz arī Valsts kontroles stratēģija (2022 – 2025).
Valsts kontroles revīziju tēmas 94% Latvijas viedokļu līderu vērtē kā nozīmīgas
Valsts kontrole sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru “SKDS” 2023. gada decembrī veica aptauju, lai izzinātu Latvijas viedokļu līderu1 vērtējumu par Valsts kontroles tēlu un darbību. Aptaujas dati liecina, ka kopumā 94% viedokļu līderu Valsts kontroles izvēlētās revīziju tēmas vērtē kā nozīmīgas. Turklāt 73% uzskata, ka Valsts kontrole pietiekami saprotami sabiedrībai skaidro revīziju rezultātus un to, ko konkrētajā jomā, nozarē un iestādē varētu uzlabot. Savukārt 86% ir pārliecināti, ka Valsts kontroles ieteikumi palīdz valsts institūcijām pieņemt kvalitatīvākus lēmumus.
Kā nosaka revīziju tēmas?
Veikt finanšu revīzijas Valsts kontrolei nosaka likums, savukārt lietderības un atbilstības revīziju tēmas Valsts kontrole izvēlas, pamatojoties uz jomu risku novērtējumu. Jomu risku vērtējums ir atkarīgs no Valsts kontroles redzējuma par nepilnībām politikas īstenošanā, finansēšanā, reformu ieviešanā, vadībā un uzraudzībā, kā arī tiek ņemta vērā sabiedrības interese un saņemtās sūdzības. Kopumā Valsts kontrole risku novērtējumu veic 112 jomām, revīzijas tēmu izvēloties galvenokārt augsta riska jomās un sabalansējot to ar tās rīcībā esošiem resursiem. Tāpat tiek vērtēts aspekts, vai konkrēta tēma/jautājums var ietekmēt sabiedrības uzticību publiskajai pārvaldei.
Aptauja NVO redzējuma noskaidrošanai
Turpinot sadarbību ar NVO, aicinām līdz 2024. gada 25. aprīlim aizpildīt aptaujas anketu, lai noskaidrotu nevaldības sektora redzējumu par aktuālajām problēmām un lielākajiem izaicinājumiem, kur vidējā termiņā būtu lietderīgi plānot Valsts kontroles revīzijas vai veikt izvērtējumu. Lai saņemtu aptaujas veidlapu, interesentiem individuāli jāsazinās ar Valsts kontroli, rakstot uz e-pastu: pasts@lrvk.gov.lv.
