DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
21. februārī, 2024
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Jāņa Akuratera muzejā notiks “Lasījumi Gaišajā salonā karnevāla noskaņās”

Jāņa Akuratera muzejs (Rīga, Ojāra Vācieša iela 6a) ceturtdien, 22. februārī, plkst. 17.00 aicina uz “Lasījumiem Gaišajā salonā karnevāla noskaņas”, lai kopīgi lasītu Jāņa Akuratera stāstu “Pjero”, Kārļa Skalbes stāstu “Aizklātā dāma” un Jāņa Jaunsudrabiņa aprakstu “Nicas karnevāls”.

Karnevāli un masku balles 20. gadsimta sākumā un 20.–30. gados notika janvārī un februārī gan Rīgā, gan ārpus tās. Pirms Pirmā pasaules kara masku balles Rīgā rīkoja, piemēram, Rīgas Vācu Amatnieku biedrība, Rīgas Riteņbraucēju biedrība, Rīgas Latviešu Labdarības biedrība un citas biedrības. Par kādu masku balli, kas notikusi Rīgas Latviešu biedrības telpās, laikraksts “Latvija” 1912. gadā vēsta, ka tā bijusi labi apmeklēta un tur bijušas redzamas dažādas maskas – starp tām Arlekīni, Kolumbīne, turciete, japāniete, spāres un velni, un īpaši trakulīgi bijuši sarkanie velni. 30. gados popularitāti ieguva arī Preses karnevāls. 1929. gadā aizsākās Mākslas akadēmijas karnevāli, un pirmais notika ar nosaukumu “Sumpurņu pilī”, kur bija gan Sumpurņu krodziņš un Raganu virtuve, gan audzēkņu mākslas darbu izsole.

Jāņa Akuratera kolekcijā Rakstniecības un mūzikas muzejā glabājas ielūgumi gan uz masku ballēm, gan Mākslas akadēmijas audzēkņu karnevālu.

Lomu spēles ir rosinošs avots arī dažādiem literāriem sižetiem. Karnevālu un masku tēma ienākusi arī Jāņa Akuratera un viņa laikabiedru darbos.

Kārlis Skalbe stāstu “Aizklāta dāma” publicē 1909. gadā žurnālā “Zalktis”. Tajā galvenais varonis par savu masku ballei izvēlas nerra kostīmu – sarkanu samta kamzoli ar zaļām strīpām un zvārguļiem rotātu mici. Savukārt Jānis Akuraters stāstā “Pjero”, kas publicēts 1924. gadā krājumā “Dzīvības sākumi” savam varonim tēlniekam Pēterim Laukam, kurš pēc 1. pasaules kara cīņām atgriezies Latvijā, karnevālā piešķir nelaimīgā mīlētāja Pjero masku. Kādēļ nerra maska un kādēļ Pjero – par to būs iespēja uzzināt, kopīgi lasot un pārrunājot šos stāstus ceturtdien, 22. februārī, Jāņa Akuratera muzejā “Lasījumos Gaišajā salonā”.

Savukārt, kā norisinājās karnevāls 20. gadsimta 20. gados Nicā, būs iespējams uzzināt no Jāņa Jaunsudrabiņa apraksta. Nicas karnevāls ir viens no slavenākajiem un senākajiem Eiropā. Rakstos tas jau ir pieminēts 1294. gadā. Jānis Jaunsudrabiņš 20. gadu vidū savu Rietumeiropas ceļojumu laikā apmeklē arī Nicas karnevālu un par redzēto publicē aprakstus žurnālā “Jaunības Tekas” 1926. gadā.

Jāņa Akuratera un viņa laikabiedru darbu lasīšanas tradīcija kopā ar muzeja speciālistiem Jāņa Akuratera muzejā aizsākās 2022. gada maijā, kad interesenti bija aicināti uz “Lasījumiem verandā”. Aukstākam laikam sākoties, darbu lasījumu pēcpusdienas notika ne vairs verandā, bet gan Gaišajā salonā, Laimas istabā. Un tā tagad jau trešo sezonu lasījumi tiek turpināti, reizi mēnesī aicinot interesentus.

Ieejas maksa: 2.00 EUR; skolēniem, studentiem, senioriem: 1.50 EUR.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI