To paredz Ministru kabineta noteikumi “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” 4.3.6.4.pasākuma “Atbalsta instrumentu izstrāde un ieviešana ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai” pirmās kārtas īstenošanas noteikumi”, kas otrdien, 20. februārī, pieņemti valdības sēdē.
Labklājības ministrs Uldis Augulis:” Kopumā esošā rīcībpolitika vardarbības novēršanai Latvijā ir vērtējama kā reaģējoša nevis proaktīva, lielāku uzmanību pievēršot vardarbības atpazīšanas un atklāšanas veicināšanai, kā arī rehabilitācijas sniegšanai. Vismazāk uzmanības ir pievērsts vardarbības prevencei, kam ilgtermiņā ir būtiska loma vardarbības mazināšanā un izskaušanā. Tāpēc valdībā pieņemtie lēmumi paver iespēju jaunām metodēm ne tikai darbā ar vardarbībā cietušiem un vardarbību veikušiem cilvēkiem, bet arī sabiedrības viedokļa izzināšanai un veidošanai par to.”
Noteikumi paredz arī izstrādāt jaunus vai pilnveidot esošos instrumenti darbam ar vardarbībā cietušiem un vardarbību veikušiem bērniem un pilngadīgām personām, ar ko domātas terapijas metodes no vardarbības cietušiem vai vardarbību veikušiem bērniem, sociālās rehabilitācijas programmas pilngadīgām personām, starpdisciplināras speciālistu komandas atbalsta pakalpojums sarežģītu vardarbības gadījumu risināšanai u.c. Plānots pilnveidot vardarbības pret bērniem un vardarbības ģimenē raksturojošo datu monitoringu kvalitatīvas informācijas iegūšanai par vardarbības ģimenē izplatību un dinamiku.
Tāpat tiks uzlabotas sabiedrības zināšanas par vardarbīgas uzvedības pazīmēm un to veidošanu un sekmēta augstāka vardarbības atpazīstamība, nodrošinot lielāku vardarbības gadījumu atklāšanas un ziņošanas skaitu. Tam paredzēts izstrādāt vadlīnijas mediācijas un izlīguma piemērošanai vardarbības ģimenē gadījumos, pilnveidot speciālistu kompetences, kā arī īstenota komunikācijas stratēģijas sabiedrības tolerances pret vardarbību mazināšanai.
Projekta izmaksas ir 5,4 miljoni, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 4,6 miljoni eiro un valsts budžeta līdzfinansējums – 818 tūkstoši eiro.
