DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
16. februārī, 2024
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība

Valdība un pašvaldības diskutē par labu skolu un izglītības ekosistēmas veidošanu

Lai laba skola būtu pieejama katram Latvijas bērnam, valstij un pašvaldībām jārod  vienots redzējums un kopīgi risinājumi. Par to šodien, 16. februārī, pirmajā sarunu ciklā vienojās valdības ministri, Vidzemes un Rīgas plānošanas reģionu pašvaldību pārstāvji, kas diskutēja par Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajiem priekšlikumiem par kvalitatīvas izglītības ekosistēmas attīstību un pedagogu darba samaksas modeli “Programma skolā”.  

IZM sagatavotie risinājumi augstvērtīgas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai katram Latvijas bērnam paredz kompleksus risinājumus, – jāveido ilgtspējīgas, labas skolas ar kvalitatīvu izglītības programmu piedāvājumu, jāpalielina pedagogu atalgojums, jānodrošina optimāla pedagogu slodze vienā skolā, kā arī jāinvestē sabiedrisko pārvadājumu pieejamībā, ilgtspējīgā skolu infrastruktūrā un vietējo ceļu attīstībā.

“Mūsu mērķis ir ikvienam bērnam Latvijā neatkarīgi no viņa dzīvesvietas nodrošināt kvalitatīvu izglītību, kuru īsteno motivēti pedagogi ilgtspējīgā izglītības iestādē. Lai labākā skola ir tā, kas tuvāk mājām,” pauž izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. Ministre arī uzsver, ka ikvienai vidusskolai šodien ir jāspēj jauniešiem sniegt tādas zināšanas, kas absolventiem nodrošina visplašākās studiju iespējas Latvijā un Eiropā. “Tikai kopā sadarbojoties, valstij un pašvaldībām, ir iespējams nodrošināt tādu vidējo izglītību, kas mūsu jauniešiem rada iespējas attīstīt Latviju kā plaukstošu un drošu valsti, kur pārticība un labklājība būs pieejama katrai ģimenei. Laba izglītība ir katra jaunieša pamatkapitāls veiksmīgai nākotnei, saka A.Čakša.

Tiešie ieguvēji, veidojot mūsdienu vajadzībām atbilstošu un kvalitatīvas izglītības pieejamību būs skolēni un skolotāji. Labu skolu raksturo ērta, moderna mācību vide, pieejamas daudzpusīgas un plašas ārpusskolas aktivitātes, interešu izglītība un iespējas veidot plašus sociālos kontaktus. Pedagogiem tā ir iespēja saņemt labāku atalgojumu un strādāt mūsdienīgā un ērtā darba vidē. Savukārt pašvaldībām kā skolu dibinātājām un pedagogu darba devējiem, sniedz jaunas iespējas mērķtiecīgāk ieguldīt modernas skolas infrastruktūrā, mācību līdzekļu nodrošinājumā, kā arī veidot pievilcīgu un ērtu vidi gan skolēniem, gan skolotājiem.

Jaunu, kompleksu risinājumu ieviešana paredzēta, lai radītu iespējas ikvienam bērnam Latvijā neatkarīgi no viņa dzīves vietas iegūt pieejamu un kvalitatīvu izglītību, kuru īsteno motivēti pedagogi ilgtspējīgā izglītības iestādē. Demogrāfiskie procesi un to ilgtermiņa prognozes ar pieaugošo urbanizācijas līmeni uzrāda reālo situāciju un turpmāko gadu tendenci, vienlaikus būtiski pieaugot izmaksām.  Šīs tendences jau tagad ne visās skolās ļauj nodrošināt pilnvērtīgu klašu izveidi, slodzi un konkurētspējīgu atalgojumu pedagogiem.

Minētie faktori jau vairākus gadus veido negatīvu ietekmi, kas atspoguļojas izglītības kvalitātes rādītājos un skolēnu zināšanu sniegumā. Šādas tendences apliecina gan starptautiskie salīdzinošie izglītības pētījumi, gan centralizēto eksāmenu rezultāti. Tāpat izglītības kvalitāti raksturojošie rādītāji liecina, ka tie ir būtiski zemāki lauku teritorijās nekā pilsētās, palielinot nevienlīdzības plaisu iegūt kvalitatīvu izglītību.

Pirmajā sarunu ciklā piedalījās izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Ministru prezidentes Evikas Siliņas biroja pārstāvji. No Vidzemes plānošanas reģiona Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, Limbažu novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs, Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs, Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, Valkas novada domes priekšsēdētāja Gita Avote, kā arī Gulbenes, Smiltenes, Saulkrastu un Varakļānu novadu pašvaldību pārstāvji.

No Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām sarunās piedalījās Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Juris Žilko, Mārupes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence, Ropažu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne, Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raivis Anspaks, Siguldas novada - domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Kristaps Zaļais, Rīgas plānošanas reģiona, Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Edvards Ratnieks, kā arī Jūrmalas, Ādažu un Olaines pašvaldību pārstāvji.

Šodienas sarunās valdības ministri ar pašvaldību pārstāvjiem diskutēja par jautājumiem, kas saistīti ar principiem efektīva skolu tīkla veidošanai, kā arī jauna pedagogu darba samaksas modeļa “Programma skolā” ieviešanu.

Sarunu ciklā nākamnedēļ valdība tiksies ar Latgales, Kurzemes un Zemgales plānošanas reģionu pašvaldību vadītājiem.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI