Sēdi vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis. Pasākuma pirmajā daļā piedalījās valsts kontrolieris Edgars Korčagins un informēja pašvaldību vadītājus par Valsts kontroles 2024.gada revīziju tēmām un darba izaicinājumiem tuvākajos gados. Savukārt SIA Latvijas Mobilā telefons prezidents Juris Binde stāstīja par Latvijas līderības potenciālu ar 5G.
Savukārt LPS Domes sēdes otrajā daļā norisinājās diskusija par situāciju pašvaldību budžetos 2024.gadā un iespējamiem risinājumiem turpmākajos gados, jo pašvaldības visā Latvijā saskaras ar nopietnām finansiālām grūtībām. G.Kaminskis informēja klātesošos par LPS piedāvātajiem risinājumiem budžeta kontekstā. Viņš uzsvēra, ka 2025.gada jāatjauno pašvaldībām piekrītošā nodokļu ieņēmumu daļa 19,6% apmērā no valsts konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem vai arī jārod citi risinājumi, lai visām pašvaldībām nodrošinātu funkciju izpildei nepieciešamo finansējumu un prognozējamus ieņēmumus vidējā termiņā, neatkarīgi no katras pašvaldības ģeogrāfiskā novietojuma, teritoriālā lieluma, iedzīvotāju skaita un blīvuma, ekonomiskā attīstības līmeņa un citiem faktoriem. Alternatīvs risinājums var būt arī iespējamā vienošanās par pašvaldību autonomo funkciju samazināšanu. Vienlaikus iespējams noteikt moratoriju normatīvo aktu virzībai, kas rada negatīvu fiskālu ietekmi uz pašvaldību budžetiem šogad un 2025.gadā un kuri neparedz jaunus ieņēmumu avotus izdevumu segšanai.
Tāpat G.Kaminskis uzsvēra, ka vajadzētu noteikt jaunus budžeta ieņēmumu avotus, piemēram, nodevu par pašvaldības teritorijā veiktu mežizstrādi, lai nodrošinātu papildu pašu ieņēmumus pašvaldībām, kurās salīdzinoši būtiska nozīme ir tādām uzņēmējdarbības nozarēm kā mežsaimniecība un lauksaimniecība. Svarīgi būtu arī rast papildu ilgtermiņa finanšu risinājumu Latvijas pierobežas pašvaldībām, kā arī sākot no 2025.gada pašvaldību finanšu pieprasījumu skatīt vienlaikus ar ministriju finanšu pieprasījumiem prioritārajiem projektiem, jo nodokļu ieņēmumu apjoms pašvaldībām nevar tikt skatīts pēc pārpalikuma principa.
Visbeidzot izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelī jāskata kopā ar jautājumu par pašvaldību kopējiem finanšu resursiem. Ja nepieciešams, jāparedz atsevišķs pagaidu risinājums uzlabojumiem esošajā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā. Tomēr ir skaidrs, ka būtiski jāpalielina valsts budžeta līdzdalība pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ar mērķi mazināt reģionu ekonomiskās atšķirību sekas. LPS vēl strādās pie priekšlikumiem, par ko turpmāk diskutēt ar Finanšu ministriju šajā jautājumā. Savukārt LPS aicina Finanšu ministriju sadarbībā ar Valsts kanceleju nodrošināt, ka valdības sēdēs netiek izskatīti normatīvie akti, kas paredz jaunus uzdevumus, pienākumus pašvaldībām, bet nav aprēķināta to ietekme uz pašvaldību budžetu un norādīti jauni avoti papildu izdevumu segšanai, ja normatīvais akts paredz papildu izdevumus. Tāpat, ja 2025.gadā un turpmāk veic izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa politikā ar negatīvu fiskālo ietekmi uz pašvaldību budžetu, nodokļu ieņēmumu samazinājums pašvaldību budžetiem pilnībā jākompensē.
Sēdē pašvaldību vadītāji izskatīja arī jautājumu par pašvaldību darbu kara laikā Ukrainā, uzstājās Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis un demonstrēja filmu par Černihivas apgabala pieredzi, kā arī dalījās viedoklī par pielaidi valsts noslēpumam.
