307 deputātiem balsojot “par”, 263 — “pret” un 41 deputātam atturoties, Parlaments ir pieņēmis savu nostāju sarunām ar dalībvalstīm par Komisijas piedāvāto ES regulējumu jauniem genomikas paņēmieniem (JGP), proti, metodēm, kas maina organisma ģenētisko materiālu.
Ar jauno noteikumu palīdzību ir iecerēts vairot pārtikas sistēmas ilgtspēju un elastību, izstrādājot labākas augu šķirnes, kuras ir noturīgas pret klimata pārmaiņām, kaitēkļiem, ir ražīgākas vai kurām ir vajadzīgs mazāk mēslojuma un pesticīdu.
Patlaban visiem ar JGP iegūtiem augiem piemēro tos pašus noteikumus, kuri attiecas uz ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO). Parlaments piekrīt Komisijas priekšlikumam ieviest divas dažādas JGP augu kategorijas, kam piemērojami atšķirīgi noteikumi. Pirmās kategorijas JGP augi, kas pielīdzināti tradicionāli audzētajiem, būtu atbrīvoti no ĢMO regulējuma prasībām. Savukārt attiecībā uz otrās kategorijas JGP augiem prasības joprojām būtu stingrākas. EP deputāti vēlas saglabāt obligātu norādi uz marķējuma gan pirmās, gan otrās kategorijas JGP augiem.
Parlaments arī piekrīt, ka augu iegūšanai ar JGP arī turpmāk jābūt aizliegtai bioloģiskajā lauksaimniecībā, jo to saderība vēl ir rūpīgi jāvērtē. Deputāti vēlas, lai tad, kad būs pagājuši septiņi gadi pēc noteikumu stāšanās spēkā, Komisija ziņotu, kā ir mainījusies patērētāju un ražotāju attieksme pret jaunajām genomikas metodēm.
Pirmās kategorijas JGP augi
Tiesību aktā ierosināts JGP augus, kas varētu būt sastopami arī dabā vai ko varētu iegūt ar tradicionālo selekciju, pielīdzināt tradicionāliem augiem. Parlaments vēlas mainīt to, cik daudz un cik lielas izmaiņas būtu pieļaujamas JGP augiem, lai tos varētu uzskatīt par tradicionāli audzētiem. Rūpējoties par informācijas atklātību, deputāti piekrīt izveidot tīmeklī pieejamu publiska datubāze ar visiem pirmās kategorijas JGP augiem.
Otrās kategorijas JGP augi
Deputāti piekrīt, ka attiecībā uz otrās kategorijas JGP augiem, kuri iegūti, ievadot ģenētisko materiālu no sugām, ko nevar krustot ar recipientorganismu, ir jāuztur spēkā lielākā daļa ĢMO regulējuma, kas Eiropā ir viens no stingrākajiem pasaulē. Tāpat jāturpina arī stingrā atļauju saņemšanas procedūra.
Tāpat EP deputāti piekrīt, ka ir jāpanāk raitāka risku novērtēšanas procedūra otrās kategorijas JGP augiem, lai būtu stimuls tos ātrāk sākt izmantot, jo tie palīdzētu radīt ilgtspējīgāku agropārtikas sistēmu, tomēr viņi uzsver, ka ir jāievēro tā dēvētais piesardzības princips.
Aizliegti JGP augu patenti
Deputāti vēlas pilnībā aizliegt visus par JGP augiem, augu materiālu, to daļām, ģenētisko informāciju un izstrādes procesa pazīmēm iesniegtus patentus, lai nebūtu juridiskas nenoteiktības, izmaksu pieauguma, nedz arī lauksaimnieku un audzētāju atkarības no jauniem faktoriem. Viņi arī prasa līdz 2025. gada jūnijam sagatavot pārskatu par to, kā patenti ietekmē selekcionāru un lauksaimnieku piekļuvi daudzveidīgam augu reproduktīvajam materiālam, un prasa likumdošanas priekšlikumu, kas atbilstoši mainītu ES noteikumus par intelektuālā īpašuma tiesībām.
Pēc balsojuma ziņotāja Jesika Pūlfjērda (PPE, Zviedrija) sacīja: “Jaunajiem genomikas paņēmieniem ir izšķiroša nozīme, lai Eiropa būtu pamatīgāk nodrošināta ar pārtiku un lai mūsu lauksaimnieciskā ražošana būtu videi nekaitīgāka. Jaunie noteikumi ļaus izstrādāt labākas augu šķirnes, kuras var dot lielāku ražu, būt noturīgas pret klimata pārmaiņām vai kurām vajadzīgs mazāk mēslošanas līdzekļu un pesticīdu. Es ceru, ka dalībvalstis savu nostāju pieņems drīz, lai jaunos noteikumus mēs varētu pieņemt pirms Eiropas vēlēšanām un piedāvāt lauksaimniekiem pārejai uz zaļo ekonomiku vajadzīgos instrumentus.”
Turpmākie soļi
Parlaments ir gatavs sākt sarunas ar dalībvalstu valdībām par tiesību akta galīgo tekstu.
Vispārēja informācija
Lasīt plašāk par JGP un ĢMO atšķirībām.
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ir izvērtējusi jauno genomikas paņēmienu iespējamās drošuma problēmas. Vairāki JGP produkti jau ir pieejami vai patlaban tiek ieviesti tirgū valstīs aiz ES robežām (piemēram, Filipīnās ir pieejami banāni, kas nekļūst brūni un var tādējādi samazināt pārtikas atkritumus un CO2 emisijas).
