Karoga dienas pasākumi Skrundā sāksies jau no pulksten 10.00 ar tradicionālo piedzīvojumu un izaicinājumu spēli “Jaunie Skrundas sargi”, kurā tās dalībnieki izzinās vēsturiskos notikumus, pārbaudot savas zināšanas un prasmes āra dzīves apstākļos.
Savukārt pulksten 15.00 Karoga dienas dalībnieki dosies svinīgā gājienā no Skrundas pastaigu takas uz piemiņas vietu Skrundas centrā. Pie Oskaram Kalpakam veltītā piemiņas akmens pulksten 15.15 notiks piemiņas brīdis un “Jauno Skrundas sargu” apbalvošana.
1919. gada 29. janvārī pēc pulkveža Oskara Kalpaka bataljona izcīnītās uzvaras pār Skrundu lepni plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs. Atceroties šo nozīmīgo uzvaru, Skrundā katru gadu 29. janvārī tiek svinēta Karoga diena.
1919. gada 29. janvāra agrā rītā, kalpakieši atstāja Rudbāržu muižu un devās Skrundas virzienā. Pēc uzbrukuma plāna, kaujas smagums gūlās uz Kalpaka bataljonu: tam vajadzēja, uzbrūkot gar Rudbāržu – Skrundas lielceļu un pa labi no tā, padzīt pretinieku no Skrundas. Pretinieki uzbrucējus pielaida ap 300 metru tuvumā un tad atklāja uguni. Iesākās abpusēja apšaudīšanās. Ap pulksten 9.00, pēc trīs stundu ilgas kaujas, Skrunda bija atbrīvota. Tas bija pirmais uzbrukums, pirmais solis uz priekšu pēc ilgstošas atkāpšanās. Virs Skrundas pacēlās sarkanbalti sarkanais karogs.
Latviešu atsevišķais bataljons, kas pazīstams arī kā Kalpaka bataljons (1919. gada 5. janvāris – 1919. gada 20. marts), bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Neatkarības kara laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā. 1919. gada 21. martā Latvijas Pagaidu valdība izdeva pavēli par Latviešu atsevišķā bataljona pārformēšanu par “Latvijas armijas dienvidu grupu” jeb Dienvidlatvijas brigādi.
1919. gada 15. janvāra naktī pulkveža Oskara Kalpaka bataljons izcīnīja pirmo kauju pie Lielauces, atsitot sarkano uzbrukumu. Tā bija pirmā nozīmīgā Kalpaka bataljona kauja, kad uzvara karavīriem deva īpaši spēcīgu morālu stimulu. Tā kā Landesvērs zaudēja kaujā Aucē, tika nolemts atkāpties un fronti noturēt pie dabiska šķēršļa – Ventas.
Pelēkā granītā veidotais piemineklis Oskara Kalpaka bataljona pirmās kaujas piemiņai Lielaucē tika atklāts 1934. gadā, piemiņas zīme veidota pēc arhitekta P. Dreimaņa zīmētā meta. Pagājušā gadsimta 50. gados piemineklis tika iznīcināts, taču to atjaunoja 1991. gadā.
