Veselības ministrija arī turpmāk plāno finansiāli atbalstīt jaunos speciālistus, kas sāks strādāt valsts sektorā.
Ne tikai Latvijā, bet arī citās ES valstīs ir liels izaicinājums piesaistīt un saglabāt darbā veselības aprūpes darbiniekus nepieciešamajā skaitā, ģeogrāfiskajā izvietojumā un ar atbilstošām prasmēm. Latvijā ir izteikta veselības aprūpes cilvēkresursu novecošanās, jo īpaši ģimenes ārstu vidū. Tāpat lielākā daļa veselības aprūpes un medicīnas studiju programmas beigušo vēlas palikt Rīgā1 un samērā neliela daļa savu turpmāko darbu plāno ārpus Rīgas2. Tādēļ ir nepieciešama cilvēkresursu programma, kas piesaistītu esošos un jaunos ārstus darbam ārstniecības iestādēm, kur speciālistu trūkst, un ES fondu projekti ir viens no Veselības ministrijas īstenotajiem pasākumiem šajā jomā.
Projektos ārstniecības personas varēja saņemt īpašu finanšu atbalstu jeb naudas kompensāciju no Eiropas Sociālā fonda, apņemoties noteiktu laika posmu strādāt valsts sektorā. Tādējādi projektu ietvaros vismaz uz noteiktu laiku ārstniecības iestādēm piesaistīti 2170 speciālisti – reģionos 1851, bet Rīgā 319 ārstniecības personas. Rīgā finanšu atbalstu saņēma māsas, māsu palīgi, ārsta palīgi un ģimenes ārsti, šis projekts tika īstenots Covid-19 pandēmijas laikā. Reģionos finanšu atbalsts izmaksāts ārstiem-speciālistiem, tajā skaitā ģimenes ārstiem un zobārstiem, kā arī māsām, māsu palīgiem, ārsta palīgiem, vecmātēm, fizioterapeitiem, ergoterapeitiem, zobu higiēnistiem un zobārsta asistentiem, audio logopēdiem un mākslas terapeitiem.
Ārpus Rīgas kopumā finanšu atbalstu saņēma 35 jaunie ģimenes ārsti, bet vēl papildus 48 ģimenes ārsti pensijas vecumā nodeva savu praksi un zināšanas jaunajiem ģimenes ārstiem. Rīgā ņo pensijas vecuma ģimenes ārstiem jaunie speciālisti pārņēma 5 prakses.
Kopumā pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem palielinās, tādējādi daudzās valstīs aktuāls ir jautājums par veselības aprūpes sistēmu ilgtspēju un iedzīvotāju piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem. Tādēļ Veselības ministrijai arī 2024. gadā būs iespēja novirzīt ES fondu finansējumu cilvēkresursu attīstībai nozarē3, lai piesaistītu un noturētu ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši slimnīcās. Lai ārstniecības personu piesaiste būtu mērķtiecīgāka, Veselības ministrijā tiks izstrādāts arī IT rīks, lai prognozētu veselības aprūpes darbaspēka nākotnes vajadzības.
1 Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 9.2.7.0/21/I/001 "Atbalsts ārstniecības personām darbam Rīgā un atveseļošanās pasākumi veselības nozarē” tika līdzfinansēts no REACT-EU finansējuma pandēmijas krīzes seku mazināšanai. Projekta kopējais finansējums 3 000 000 eiro, tostarp valsts budžeta līdzfinansējums 450 000 eiro
2 Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 9.2.5.0/17/I/001 “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas”. Kopējais attiecināmais finansējums 18 969 242 eiro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums 16 123 855 eiro un valsts budžeta finansējums 2 845 387 eiro
3 Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju" 4.1.2.5. pasākuma "Piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros" īstenošanas noteikumi
