“Šobrīd dzīvnieku audzētājiem un pavairotājiem, atšķirībā no patversmēm un dzīvnieku viesnīcām, nav noteiktas konkrētas prasības dzīvnieku labturībai,” pauda par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. "Komisija turpinās strādāt ar likumprojektu, to pilnveidot. Lūkosim, lai trešā lasījuma redakcijā tas būtu kvalitatīvs, taču nebūtu pārlieku detalizēts un neradītu nesamērīgu birokrātisku slogu nozarei," sacīja S.Ābrama.
Patlaban normatīvajos aktos nav paredzēts regulējums attiecībā uz sludinājumiem par suņu, kaķu vai mājas (istabas) sesku atsavināšanu, proti, pārdošanu. Iecerētie grozījumi paredz, ka dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem, ievietojot sludinājumus par dzīvnieku pārdošanu, būtu jānorāda Ministru kabineta noteikumos prasītā informācija par dzīvnieku, tostarp šķirni, veselības stāvokli, apzīmēšanu un reģistrāciju. Pārdevējam dzīvnieka nākamajam īpašniekam būtu jāsniedz rakstveida informācija arī par dzīvnieka uzvedības un turēšanas īpatnībām.
Plānots, ka dzīvnieka īpašniekam, kurš pavairo sev piederošu suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku un atsavina to mazuļus, jābūt apmācītam mājdzīvnieku labturības un aizsardzības jomā. Arī specializētās tirdzniecības vietas īpašniekam būtu jānodrošina, ka vismaz viens darbinieks ir apmācīts mājdzīvnieku labturības jomā. Izņēmums būtu personas, kas ieguvušas augstāko izglītību veterinārmedicīnā, studijās apguvušas padziļinātas zināšanas mājdzīvnieku labturības un aizsardzības jomā vai noteikumos noteiktajam saturam un apjomam pielīdzināmas zināšanas.
Tāpat grozījumi paredz aizliegt suni turēt piesietu. Aizliegums neattiektos uz tiem suņiem, kas dzimuši līdz šā gada 31.augustam. Gadījumus, kad suni atļauts piesiet, noteiktu Ministru kabinets.
Ar grozījumiem iecerēts aizliegt iegādāties, turēt nebrīvē vai pārdot arī ziloņu, degunradžu, žirafu dzimtas, vaļu un nīlzirgu apakškārtas, kā arī indīgus un invazīvu sugu dzīvniekus. Šobrīd šāds aizliegums attiecas uz plēsēju kārtas savvaļas sugas dzīvniekiem, primātiem, jūras zīdītājiem, krokodilu kārtas dzīvniekiem un čūskveidīgajiem.
Grozījumi paredz uzlabot arī administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanu, nosakot pašvaldību funkcijas dzīvnieku labturības prasību uzraudzībā un kontrolē, tostarp pienākumu savā administratīvajā teritorijā veikt pārbaudes mājdzīvnieku turēšanas vietās. Pašvaldības arī noteiktu, kurās tās teritorijas publiskajās vietās un kurā laikā atļauts atrasties ar suni ar vai bez pavadas.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie atbildīgajā komisijā un Saeimā vēl jāskata un jāatbalsta trešajā – galīgajā – lasījumā.
