Starptautiskā konkursa mērķis ir iegūt radošas idejas un piedāvājumus, kā cieņpilni saglabāt Lielo kapu apbedījumus, kultūrvēsturiskās un dabas vērtības nākamajām paaudzēm, kā īstenot teritorijas saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, un kā izmantot esošās zaļās infrastruktūras potenciālu kā bioloģiski daudzveidīgu un Eiropas mērogā unikālu vēsturisku ainavu. Tāpat par mērķi izvirzīta pilsētvides kvalitātes uzlabošana un Lielo kapu pieejamība Rīgas iedzīvotājiem un viesiem.
Konkursa galvenie uzdevumi ir iegūt Lielo kapu esošo kultūrvēsturisko un dabas vērtību saglabāšanas un atjaunošanas funkcionālu plānojumu un teritorijas zonējumu, kas atbilst pilsētvides kontekstam, plūsmu organizāciju, autostāvvietu risinājumu un vides pieejamības nodrošināšanu. Tāpat arī plānots iegūt kapu teritorijas celiņu tīkla izveides plānojumu un dizainu, zaļās zonas sakopšanas un uzturēšanas plānu un vides objektu un norāžu sistēmas dizainu.
"Lielie kapi ir un būs kapi, kā arī tie ir un būs parks. Ņemot vērā apglabātās personības, tie vēl papildus var zināmā veidā būt muzejs. Daudziem rīdziniekiem senči guļ Lielajos kapos. Ņemot visu šo kopā, Lielo kapu attīstība jeb sakārtošana ir ļoti grūta tēma, un ar metu konkursu mēs ceram saņemt radošus, cieņpilnus atrisinājumus," skaidro Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas pieminekļu aģentūra" direktors Gunārs Nāgels.
“Rīgas Lielie kapi, šī godājamā nekropole, mirušo piemiņas, mākslas un zaļās dabas izcilais kopums, ir viens no padomju režīma daudzajiem upuriem. Vieta, kur mieru bija cerējušas atrast daudzas rīdzinieku paaudzes, bijusi pakļauta ilgstošai demolēšanai, kapavietu un pieminekļu iznīcināšanai. Dažādie senākie centieni Lielos kapus savest kārtībā ir bijuši epizodiski, nekoordinēti, nespējīgi apturēt bojāeju un sākt vispusīgu atjaunošanu. Ir nepieciešams vispusīgs, komplekss un zinātniski pamatots priekštats par Lielo kapu stāvokli un to tālāko likteni ilgstošam laika periodam. Konkursam ir jāsniedz šāds vērtējums un jādod koncepcija un priekšlikumi, kas ietvertu konkrētos pasākumus kapavietu, pieminekļu, kapliču un zaļo stādījumu kopšanai un restaurācijai” norāda Rundāles pilsmuzeja veidotājs un dibinātājs, konkursa sabiedriskais eksperts Imants Lancmanis.
“Lielie kapi ir mūsu lielais kopējais darbs. Pēdējo gadu laikā esam gājuši uz priekšu gan ar Lielo kapu izpēti, gan ar veiksmīgām restaurācijām. Rīdzinieki gaida, lai mēs sakārtojam šo īpašo piemiņas, vēstures, kultūras un dabas ainavas vietu visā kopumā. Starptautiskais metu konkurss ir nākamais solis Lielo kapu sakārtošanas un glābšanas virzienā. Mums tas jādara izlēmīgi, bet ar milzīgu pietāti un cieņu,” uzver Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja Rita Našeniece.
Kopējais konkursa godalgu fonds ir 30 tūkstoši eiro. Pirmajai vietai plānots piešķirt 15 000 eiro, otrajai – 10 000 eiro, bet trešajai – 5000 eiro.
Meti jāiesniedz līdz 2024. gada 5. aprīļa plkst. 17.00, Rīgā, Torņa ielā 11. Konkurss ir atklāts un uzskatāms par notikušu, ja noteiktajā termiņā ir iesniegti vismaz trīs meta piedāvājumi. Ieinteresētie konkursa dalībnieki var iepazīties ar metu konkursa objektu 2024. gada 25. janvārī, plkst. 12.00.
Metu konkursa žūrijas sastāvā ir desmit žūrijas locekļi: žūrijas komisijas priekšsēdētājs, "Rīgas pieminekļu aģentūra" direktors Gunārs Nāgels, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis, arhitekts, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas biroja vadītāja pienākumu.izpildītājs Viesturs Brūzis, ainavu arhitekte, domes Pilsētas attīstības departamenta Rīgas Pilsētas arhitekta dienesta Ainavu arhitekte Arnita Verza, arhitekts, domes Pilsētas attīstības departamenta eksperts Rīgas vēsturiskā centra UNESCO Pasaules mantojuma pārvaldības plānošanas jautājumos, domes Pieminekļu padomes vadītājs Aigars Kušķis, ainavu arhitekte, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas pārstāve Ilze Rukšāne, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Artūrs Lapiņš, “Rīgas meži’ ainavu arhitekte Ligita Tomiņa, arhitekte, plānotāja un sabiedrības speciāliste no Dānijas Tiina Saby un sertificēta arhitekte un Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle Dace Kalvāne (žūrijas komisijas atbildīgā sekretāre bez balsstiesībām).
Konkursa piesaistīto ekspertu vidū ir arī Dr. art. h. c. Imants Lancmanis, grāmatas “Rīgas Lielie kapi” autors Juris Millers, Brasas apkaimes biedrības pārstāve Laima Letiņa, uzņēmuma “Labie koki” valdes eksperts Edgars Neilands, domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja Rita Našeniece un Rīgas galvenā dizainere Evelīna Ozola.
Vairāk par konkursu var uzzināt mājaslapā: https://lieliekapi.metukonkurss.lv, kurā ir ievietoti arī konkursa dokumenti, kā arī https://www.latarh.lv/konkursi/latvijas
