Vienlaicīgi jāatzīmē, ka eksporta kritums oktobrī bijis uz pusi mazāks nekā iepriekšējos mēnešos, ko labvēlīgi ietekmēja preču eksporta pieaugums par 7,6% salīdzinājumā ar septembri, pateicoties lielākam graudaugu un koka izstrādājumu eksportam, kā arī mēslošanas līdzekļu un alkoholisko dzērienu reeksportam. Pēdējos mēnešos preču eksporta vērtība nedaudz atjaunojusies salīdzinājumā ar ļoti zemiem līmeņiem šā gada jūlijā un augustā. Oktobrī sasniegtā preču eksporta vērtība 1634 miljoni eiro ir mazāka salīdzinājumā ar vidējo līmeni pērnajā gadā, kad bija vērojams straujš cenu pieaugums, bet būtiski lielāka nekā vidēji 2021. gadā, kad savukārt bija vērojams mērens izejvielu cenu pieaugums, apliecinot, ka cenu kāpumam bija ārkārtīgi liela nozīme eksporta vērtības pieaugumā pērn.
Šogad, kad naftas, gāzes, koksnes un pārtikas cenas pasaules tirgos būtiski mazinājušās, salīdzinot ar pērnā gada līmeņiem, mazinājusies gan eksportētā, gan reeksportētā preču vērtība. Ražotāju cenu dati eksportētai produkcijai šā gada septembrī rāda, ka cenas eksportētai produkcijai gada laikā ir samazinājušās par 9,6%. Šāds cenu samazinājums neizskaidro visu preču eksporta kritumu, bet norāda uz to būtisku ietekmi. Atlikušo daļu no eksporta krituma noteica ārējā pieprasījuma samazinājums, kas lielā mērā ir saistīts ar cenu šoku un tām sekām, ko pērn piedzīvoja visa pasaule.
Preču eksporta pārmaiņu kontekstā svarīgi raksturot arī preču importa attīstību. Šā gada oktobrī un desmit mēnešos kopumā, preču importa kritums bijis lielāks par preču eksporta samazinājumu. Preču imports oktobrī gada izteiksmē samazinājās par 21,9%, kas bija būtiski straujāks par eksporta kritumu. Savukārt desmit mēnešos imports samazinājās par 11,7%, kas bija par 1 procentpunktu vairāk nekā eksporta samazinājums šajā laikā periodā. Preču importu arī ietekmēja straujš cenu samazinājums. Jāsecina, ka ietekme uz ārējo tirdzniecību no eksporta krituma ir mazāka nekā ietaupījums no importa samazinājuma, tādējādi ārējās tirdzniecības bilance šogad uzlabojusies, tirdzniecības deficītam šā gada desmit mēnešos samazinoties līdz 3566 miljoniem eiro, kas bija par 674 miljoniem eiro mazāk, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu.
Ekonomikas situācija Eiropas Savienībā (ES) neiepriecina un neliecina par strauju eksporta pieauguma tempu atjaunošanos. Pamatojoties uz Eiropas Komisijas pēdējām, šā gada novembra prognozēm, ekonomikas izaugsme ES valstīs šogad palēnināsies līdz 0,6%, salīdzinot ar 3,4% izaugsmi pērn. Tādām Latvijai nozīmīgākajām ārējās tirdzniecības partnervalstīm – Lietuvai, Igaunijai, Vācijai, Somijai, Nīderlandei, Polijai – kopējās izaugsmes prognozes ir samazinātas salīdzinājumā ar šā gada pavasara ekonomikas prognozēm. Atbilstoši EK prognozēm Lietuvai, Igaunijai, Vācijai un Zviedrijai šogad pat sagaidāms iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums. Kopumā Latvijas tirdzniecības partnervalstīm izaugsme šogad prognozēta zemāka nekā ES kopumā, kas atspoguļo nelabvēlīgāku ekonomisko situāciju tieši Austrumeiropas reģionā, Baltijas valstīs un Skandināvijā. Zemā līmenī ekonomikas attīstības tempi saglabāsies arī 2024. gadā, kad ES ekonomikas izaugsme veidos 1,3%. Sagaidāms, ka preču eksporta kritums gada izteiksmē turpināsies arī nākamā gada pirmajos mēnešos.
Šā gada oktobrī preču eksports samazinājies visās lielākajās preču grupās, izņemot ķīmiskās rūpniecības ražojumus, kā arī lauksaimniecības precēm un pārtikai. Lielākais eksporta kritums bija fiksēts minerālproduktu grupā, eksporta vērtībai samazinoties par 55% jeb 128 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. To ietekmēja gāzes un naftas produktu reeksporta samazinājums, kā arī elektroenerģijas eksporta kritums. Minerālproduktu eksporta samazinājums izskaidro vairāk nekā pusi no kopējā preču eksporta samazinājuma oktobrī. Jāatzīmē, ka importa pusē minerālproduktu importa samazinājums attiecīgajā laikā periodā bija vēl lielāks. Būtisks eksporta kritums bija fiksēts arī koksnes un koka izstrādājumiem – kopumā par 24% jeb 74 miljoniem eiro.
