Plašsaziņas līdzekļiem 2023.gada 8.decembrī Ziņojumā Valsts sekretāre norādīja, ka Latvija ir izpildījusi tai noteiktos 2013.-2020. gada emisiju mērķus mūsu valsts tautsaimniecības nozarēs – transporta, enerģētikas, lauksaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas, kā arī rūpniecisko procesu un produktu izmantošanā. Latvija savu mērķi 2020. gadā sasniegusi ar uzviju – emisiju apjoms pieaudzis četras reizes mazāk pieļaujamo 17% vietā, piegums bijis vien par 4,3%. Vienlaikus Eiropas Savienība uz 2020. gadu kopumā spējusi samazināt emisijas par 34% salīdzinājumā ar 1990. gada emisiju apmēriem.
Attiecībā uz nākamo novērtēšanas periodu, mērķis Latvijai jau ir būtiski augstāks – salīdzinājumā ar 2005. gadu līdz 2030. gadam emisijas jāsamazina par 17%. Eiropas Savienības dalībvalstu vidū Latvijai noteiktais emisiju samazināšanas mērķis ir ceturtais zemākais, kamēr Igaunijai tas ir 24%, bet Lietuvai 21%. Tas cita starpā saistāms ar to, ka Latvijas enerģētika ir viena no zaļākajam Eiropā, kas nozīmē, ka, lai nodrošinātu emisiju samazinājumu līdztekus tautsaimniecības attīstībai un dabas daudzveidības stiprināšanai, nepieciešama visu nozaru kopīga iesaiste.
KEM Valsts sekretāre L. Kurevska: “Šo mērķu sasniegšana neapšaubāmi radīs izaicinājumus. Modelējot tautsaimniecības attīstību, redzam, ka īstenojot pasākumus, kuri bija iekļauti mūsu pirmajā Nacionālā enerģētikas un klimata plānā, 2030. gadā sasniedzam 7% emisiju samazinājumu pret 2005. gadu. Tas nozīmē, ka lai sasniegtu 17% veidā, kas ņem vērā, gan sabiedrības īstermiņa, gan ilgtermiņa vajadzības, mums kopīgi ar nozaru politikas veidotājiem, nevalstiskajām organizācijām un sektoru pārstāvjiem jāmeklē efektīvi un nereti radoši risinājumi. Mums jāizmanto mūsu esošās priekšrocības, lai šo transformāciju izmantotu kā iespēju radīt papildu jaunas zaļās darba vietas, uzlabot Latvijas konkurētspēju un ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību. Līdzīgi mēs varam palūkoties uz piedzīvoto energoresursu krīzi, kas ir devusi mums lielu mācību – uzņemoties aktīvu rīcību pāriet uz atjaunīgo energoresursu izmantošanu –, tādējādi stiprinot mūsu valsts energoapgādes drošumu, vienlaikus samazinot emisijas un nodrošinot ilgtspējīgāku tautsaimniecības attīstību.”
Kā uzsvēra Valsts sekretāre – galvenās politikas un pasākumi, kas veicina emisiju samazināšanu, ir atbalsta programmas pārejai uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu rūpniecības sektorā, sekmējot to “zaļināšanu”, kā arī apkurē. Tikpat būtiskas ir iniciatīvas energoefektivitātes paaugstināšanai ēku un rūpniecības sektorā. Piemēram, mājsaimniecībām būs iespēja turpināt pārriet uz atjaunīgo energoresursu iekārtām, uzstādot, piemēram, saules paneļus, saules kolektorus, siltumsūkņus, biomasas iekārtas u.c. risinājumus, izmantojot valsts līdzfinansējumu šādu iekārtu iegādei.
Attīstības pamatā ir esošo priekšrocību izmantošana, uzsvēra Valsts sekretāre. Latvija ir bagāta ar dabas resursiem un spēcīgu energosistēmu infrastruktūru, kas nodrošina veiksmīgu startu enerģētikas un klimata politikas mērķu īstenošanā. Piemēram, Latvijā ir piemērots reljefs un optimāls vēja ātrums izmaksu efektīvai vēja enerģijas izmantošanai elektroenerģijas ražošanai, kā arī trīs paralēli esoši enerģijas tīkli u.c. priekšrocības.
Valsts sekretāre klātesošos COP28 klausītājus informēja arī par Klimata likumprojekta izstrādes virzību. Likumprojekta izstrāde ir finiša taisnē, ko plānots drīzumā pabeigt un iesniegt Ministru kabinetā. Likuma mērķis ir veicināt pārmaiņu un to negatīvo seku ierobežošanu Latvijā, nodrošinot virzību uz klimata neitralitāti līdz 2050. gadam.
