Mainoties gadalaikiem un iestājoties rudens tumšajam laikam, daļai cilvēku pasliktinās garastāvoklis, mainās miega paradumi un bieži vien zūd enerģija pat vienkāršu uzdevumu veikšanai un arvien vairāk cilvēku saskaras ar tā dēvēto rudens depresiju.
Rudens depresijas simptomi kļūst manāmi, kad mainās diennakts cikli – dienas kļūst aizvien īsākas un saules gaismas mazāk. Katram simptomi var atšķirties individuāli, taču dažas iezīmes ir kopējas: slikts garastāvoklis vai tā svārstības, intereses zudums par ikdienas darbībām, miegainība un vienaldzība, miega trūkums un gulēšana ilgāk nekā parasti, vēlme ēst vairāk, turklāt alkas pēc ogļhidrātus saturošiem produktiem, kas var radīt svara pieaugumu. Visbiežāk šādi simptomi novērojami 18 līdz 30 gadu vecumu sasniegušajiem cilvēkiem, turklāt biežāk sievietēm nekā vīriešiem. Ja izpildās depresijas diagnozei atbilstoši simptomi, kas atkārtojas katru gadu, to jau var uzskatīt par sezonālu depresiju vieglākā vai smagākā formā, ko sauc par Sezonālajiem afektīvajiem traucējumiem (SAT).
Sezonāli afektīvie traucējumi ir viens no depresīvo traucējumu apakštipiem, sastopami apmēram 2—8 % Eiropas iedzīvotāju. Sūdzības lielākoties parādās rudens un ziemas periodā, un mazinās pavasarī ar pirmajiem saules stariem.
Psihiatre Sandra Pūce: “Var teikt, ka pie sezonālas depresijas vistiešākajā veidā ir vainojams divu apstākļu kopums – saules gaismas trūkums kopā ar negatīvu emocionālo fonu. Laimes izjūtas un labsajūtas hormona serotonīna izdalīšanās un pārveidošanās smadzenēs ir tieši saistīta ar saules staru ekspozīcijas ilgumu dienas laikā: jo vairāk gaismas, jo vairāk serotonīna. Jo mazāk saules gaismas, jo mazāk dabiskā serotonīna izdalās organismā un tā nepietiekamība ietekmē cilvēka garastāvokli, enerģijas līmeni, miegu, ēšanas ritmu un metabolismu, termoregulāciju, kā arī neirotransmiteru un hormonu darbību. Bet, ja jutīsieties emocionāli labi, saules gaismas trūkums jūs ietekmēs salīdzinoši maz. Toties, ja saules gaismas trūkumam pievienosies pārējais fons – izdegšana, trauksme, ilgstošs stress, problēmas ģimenē vai darbā, vairāk jāpiedomā par prevencijas pasākumiem.”
Arī aptaujas dalībnieki norādījuši, ka visvairāk, iestājoties rudenim, jūt nogurumu un enerģijas trūkumu, izjūt saules gaismas trūkumu, kā arī biežāk jūt skumjas un nomāktu sajūtu. Tāpat vairums respondentu izteiktāk jūt tieksmi pēc saldumiem, miega problēmas ( parasti pārāk ilgu gulēšanu), kā arī vēlmi izvairīties no sabiedrības un biežākas pārdomas par dzīves jēgu.
Aptaujas dalībnieki norādījuši, ka vissliktāk jūtas tieši novembrī (32%), novembrī un decembrī arī vismazāk socializējas, visvairāk ēd un visvairāk pieņemas svarā.
Ko darīt, lai rudens ( sezonālās) depresijas simptomi nebūtu tik izteikti?
Viens, ko noteikti vajadzētu mēģināt ievērot – pēc iespējas pavadīt laiku ārā, svaigā gaisā un arī darba dienā tomēr atrast laiku, lai pusdienlaikā izietu ārā dienasgaismā. Tāpat arī raugieties, lai telpās būtu gaišs – atveriet plaši aizkarus, sadedziet gaismas un sveces. Regulāri vingrojiet - vingrinājumi un cita veida fiziskās aktivitātes palīdz mazināt stresu un trauksmi, kas abi var pastiprināt SAT simptomus simptomus. Domājiet par sava miega kvalitāti – katru laiku ieplānojiet pamosties un iet gulēt vienā un tajā pašā laikā. Īpaši rudens-ziemas sākumā samaziniet snauduļošanu dienas laikā un pārāk ilgu gulēšanu brīvdienās. Ejiet sabiedrībā – protams, kad jūtaties nomāks, ir grūti būt sabiedriskam, bet saņemieties un sazinieties vismaz ar saviem tuvākajiem cilvēkiem. Viņi var piedāvāt atbalstu, plecu, uz kura raudāt, vai dalīties smieklos.
Tas ir normāli, ja ir dažas dienas, kad jūtaties nomākts. Bet, ja jūtaties nomākts vairākas nedēļas un nevarat iegūt motivāciju nodarboties ar aktivitātēm, kas jums parasti patīk, Tas ja ir mainījušies jūsu miega modeļi un apetīte, jūs ķeraties pie alkohola, lai uzlabotu emocionālo pašsajūtu vai atpūstos, vai jūtaties bezcerīgi, mēs noteikti ieteiktu doties pie sava ģimenes ārsta, kurš tad, ja būs nepieciešams, nosūtīs pie kāda no psihiskās veselības speciālistiem.
Sezonālo ( rudens) depresiju ārstē tāpat kā citus depresijas veidus – ar psihoterapiju, (vizbiežāk - kognitīvi biheiviorālo terapiju) un medikamentozo terapiju. Dabiska metode SAT ārstēšanā ir gaismas terapija, kas normalizē ķermeņa temperatūru, kortizola līmeni asinīs, uzlabo garastāvokli. Jāatceras arī melatonīns, jo tas palīdz diennakts ritmu regulācijā, uzlabo miega kvalitāti šiem pacientiem.
Mēs, RPNC, noteikti iesakām sekot, lai D vitamīna līmenis būtu normas robežās. Pētījumos atklāts, ka zems D vitamīna līmenis ir saistīts ar depresiju un ka D vitamīna piedevu lietošana var palīdzēt uzlabot depresijas simptomus. Par laimi, D vitamīnu ir viegli uzņemt, lietojot uztura bagātinātājus, pavadot vairāk laika ārā un lietojot uzturā ar D vitamīnu bagātus pārtikas produktus. Mūsu aptaujas dalībnieki ir labi informēti par D vitamīna nepieciešamību un vairāk kā 60% to lieto, iestājoties rudens tumšajam laikam.
Šī gada augustā Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs uzsāka aicināt iedzīvotājus aizpildīt vienkāršas ikmēneša aptaujas par dažādām ar psihisko veselību saistītām tēmām, šādi dodot iemeslu vēlreiz padomāt par to, cik daudz mēs paši varam darīt savas labsajūtas un psihiskās veselības labā, vai arī nekautrēties un meklēt palīdzību pie profesionāļiem.
Aicinām piedalīties arī decembra aptaujā par pirmssvētku stresu, jo, kaut Ziemassvētku un gadumijas laiks vairākumam asociējas ar gaišumu un sirds siltumu, tomēr ne viss ir tik priecīgi, jo tieši šajā periodā ievērojamam skaitam cilvēku pasliktinās emocionālās veselības stāvoklis stresa dēļ. Aptaujas saite te: https://ej.uz/PPNCdecembraaptauja vai www.rpnc.lv - jau pirmajā lapā!
