Kaņepju dižozols pie "Kaņepju" mājām Jērcēnu pagastā ir otrais dižākais ozols Latvijā un Baltijā. Kopš 1977. gada tas iekļauts aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā, kopš 1994. gada – arī arheoloģijas pieminekļu sarakstā. Ozols ir pagasta lepnums un simbols. Zem ozola vainaga svinīgus brīžus atzīmē ļaudis no tuvienes un tālienes. Te notiek krustabas un kāzu ceremonijas.
Ozola stumbru savulaik sašķēlis zibens, koka vidū ir liels dobums ar trim ieejām – lielā – ziemeļos, maza sprauga – dienvidos, trešā – pret debesīm. Dobumā, nedzīvajā koksnē savulaik iegriezti dažādi vārdi un iniciāļi, vecākais no tiem – "1886. gads". Starp vārdiem atrodams arī "Kaņepju" māju saimnieka vārds: "N. Cīrulis 15. VII 1928".
1933. gadā tā laika populārākais žurnāls Latvijā "Atpūta" izsludināja varenākā ozola konkursu – lasītāji tika aicināti iesūtīt ierosinājumus un fotogrāfijas. Kaņepju ozols ieguva pirmo vietu, tā saimnieks Nikolajs Cīrulis balvā saņēma žurnāla gada abonementu.
Kaņepju dižozols ir iecienīts tūrisma galamērķis, jo taka uz to vienmēr ir iestaigāta. Ozola dobumā atrodas arī viens no Geocaching dārgumu meklēšanas spēles, kas zināma visā pasaulē, slēpņiem.
Pagasta ļaudis un arī viesi labprāt pakavējas zem ozola lapotnes, gūstot enerģiju, jo ozols ir latviskā spēka un vīrišķīgā stipruma simbols. Ozols ir populārs dabas un ainavu fotogrāfu vidū visos gadalaikos.
Paldies visiem, kuri novērtēja Kaņepju dižozola diženumu un piedalījās balsojumā! Februārī notiks starptautiskais balsojums “Eiropas gada koks”, kurā Kaņepju dižozolam būs jāsacenšas ar citiem Eiropas kokiem, un tam būs nepieciešams atbalstītāju balsojums. Lai Kaņepju dižozolam ilgs mūžs!
