Galvenais priekšnoteikums Rīgas metropoles areāla ilgtspējīgai attīstībai ir koordinēta sadarbība starp pašvaldībām, reģionu un valsts institūcijām. Memoranda mērķis ir stiprināt areāla nozīmi valsts līmenī, lai kopīgi risinātu reģiona attīstības izaicinājumus un mērķtiecīgi veicinātu Latvijas starptautisko atpazīstamību un konkurētspēju. Memorandā pausts atbalsts iecerei izveidot vienotu Rīgas metropoles areāla sadarbības modeli un parakstītāju puses apņemas sadarboties tā izstrādē un ieviešanā.
Viens no pirmajiem darbiem, kas jāuzsāk, ir forumā izskanējušo ideju un priekšlikumu pārvēršana praktiskos risinājumos, tādējādi veicinot sadarbību starp Rīgas metropoles areālā ietilpstošajām pašvaldībām un valsti.
VARAM ministre Inga Bērziņa: “Izmantojot Rīgas un tai apkārt esošo pašvaldību potenciālu, savstarpēji sadarbojoties, ir iespējams veicināt gan ekonomisko izaugsmi un attiecīgi iedzīvotāju labklājību, gan arī uzlabot pašvaldības sniegto pakalpojumu kvalitāti. Esmu pārliecināta, ka kopā mēs radīsim arī risinājumus, kas ļautu Rīgas metropolei kļūt par vispievilcīgāko teritoriju investīcijām Baltijas jūras reģionā.”
Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis uzsvēra: “Šobrīd dzīvojam laikmetā, kur lielākā aktivitāte un ekonomiskā vērtība tiek radīta tieši pilsētās, starp kurām ir konkurence. Šajā cīņā uzvar tās pilsētas, kuras ir lielākas, kuras apzinās savu sadarbības teritoriju un metropolēm ir priekšrocības šajā cīņā. Rīga un Pierīga ir ekonomisks organisms, kurš funkcionē vienoti, bet to pārvaldība ir sadalīta, radot zaudējumus gan katrai pašvaldībai, gan Rīgai, gan valstij kopumā. Pat OECD atzinumos norādīts, ka, ja Rīga un Pierīga izmantotu savu potenciālu un efektīvi sadarbotos, tad reģions iegūtu par 30% lielāku ekonomisko efektu. Prieks, ka ar katru gadu esam soli tuvāk pilnvērtīgai Rīgas un Pierīgas sadarbībai un strādājam, lai atrastu modeli kā sadarboties.”
“Pēdējo gadu laikā esam spēruši nozīmīgus soļus, lai izveidotu integrētu pieeju Rīgai un Pierīgai. Un tā ir Rīgas metropole. Pasaulē metropoles koncepts ir ļoti izplatīts pilsētplānošanā, bet Rīgas gadījumā mēs tikai speram pirmos nozīmīgos soļus, lai runātu par vienotu teritoriju un plānotu tās mērķtiecīgu attīstību nacionālā un starptautiskā mērogā. Rīgas reģions veido 70% no valsts IKP, kas nozīmē, ka esam visas valsts attīstības dzinējspēks. Bet mūsu attīstību ietekmē nacionālā politika – gan transporta un mobilitātes jomā, gan izglītības un zinātnes, gan arī sociālo un drošības jautājumu ziņā. Spēja piesaistīt investīcijas reģionam iet roku rokā ar valsts tautsaimniecības politiku un atbalstu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai mēs kā reģions būtu sadarbības partneris nacionālā līmenī, pieņemot dažādus plānošanas un valsts politikas veidojošus dokumentus,” norāda Edvards Ratnieks, Rīgas vicemērs, Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs un “Rīgas Metropole” līdzpriekšsēdētājs.
“Metropoles kā biedrības pārstāvētās pašvaldības ir Latvijas ekonomikas sirds un visas valsts attīstības motors. Uz Latvijas fona tās darbības rādītāji uzrāda pietiekami pozitīvas attīstības un izaugsmes tendences. Tai pat laikā Baltijas galvaspilsētu reģionu mērogā Rīgas un Pierīgas rādītāji atpaliek. Tas savukārt ietekmē visas valsts attīstības procesus un turpmāko potenciālu. Rīga dažādu iemeslu dēļ saskaras ar tādu izaicinājumu kā iedzīvotāju skaita samazināšanās. Bet biznesa attīstību galvaspilsētā “žņaudz” neatrisinātie pilsētas iekšējās infrastruktūras izaicinājumi un pilsētas biznesa telpas iekļaušanās valsts un Eiropas transporta tīklā, kas prasa KOPĒJUS transporta koridoru risinājumus Rīgas un tās ārtelpas teritorijām. Tāpēc katrai no pašvaldībām un iesaistītajām pusēm vajadzētu turpināt darīt to, kas līdz šim tām pietiekami labi izdevies, un vienoties par kopējām rīcībām apdzīvotības un mobilitātes telpas tālākajā attīstībā, “nenožņaudzot” galvaspilsētu un vienlaikus neuzliekot grožus ārpilsētas teritoriju izaugsmei, ņemot vērā, ka tās ir vienīgās Latvijas pašvaldības, kas spēj saglabāt pozitīvu iedzīvotāju skaita dinamiku,” atzīst Karīna Miķelsone, “Rīgas Metropole” līdzpriekšsēdētāja un Ādažu novada domes priekšsēdētāja.
Rīgas metropoles areāls Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam definēts kā nacionālā interešu telpa ar izcilu vērtību un nozīmi valsts ilgtspējīgai attīstībai, identitātes saglabāšanai un ietver valsts attīstībai nozīmīgus stratēģiskos resursus.
Rīgas metropoles areāla iekšējo telpu veido Rīga kopā ar deviņām tuvākajām pilsētu un novadu pašvaldībām - Ādažu, Ropažu, Salaspils, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Siguldas, Saulkrastu novadiem un Jūrmalu, vienlaikus metropoles areāla ietekmes zona ir plašāka, iestiepjoties arī Ogres, Jelgavas un Tukuma novados. Ņemot vērā to izvietojumu un relatīvi ērto Rīgas sasniedzamību, pašvaldībām izveidojušās spēcīgas funkcionālās saites, ko nosaka Rīgas kā ekonomiskā, finanšu un kultūras centra pievilcība un ko veicina iedzīvotāju svārstmigrācija ikdienā.
