Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 10,6 miljardi eiro.
Lai gan 2023. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2022. gada atbilstošo periodu, IKP faktiskajās cenās ir pieaudzis par 5,5 % un bija 29,9 miljardi eiro, tomēr salīdzināmajās cenās novērots IKP kritums par 0,6 %, liecina CSP apkopotie dati.
IKP faktiskajās cenās 2023. gada 3. ceturksnī bija 10 577,4 milj. EUR
Ražošanas aspekts
(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati)
2023. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 1,1 %, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 4,0 %.
Lauksaimniecības nozarē novērots samazinājums par 9,4 %, ko ietekmēja augkopības nozares novērtējums (kritums par 11,2 %) un pieaugums lopkopībā (par 0,6 %). Zivsaimniecības nozarē vērojams kritums par 6,2 %, kā arī samazinājumu par 13,8 % uzrādījusi mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.
Ilgstošs lejupslīdes periods (apjomu kritums piekto ceturksni pēc kārtas) konstatēts apstrādes rūpniecībā, kas samazinājusies par 6,3 %.To ievērojami ietekmēja kritums lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 6,5 % (galvenokārt zāģēšanā, ēvelēšanā un impregnēšanā). Citās nozīmīgās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojamas atšķirīgas tendences – pieaugumi vērojami pārtikas produktu ražošanā (par 2,2 %), elektrisko iekārtu ražošanā (par 1,3 %), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 8,1 %). Savukārt samazinājumu uzrāda gatavo metālizstrādājumu ražošana (par 5,8 %), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (par 18,2 %), mēbeļu ražošana (par 26,9 %).
Pārējā rūpniecībā novērojamo kritumu (par 9,3 %) ietekmēja samazinājums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 3,1 %) un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 24,7 %). Savukārt pieaugums bija ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā (par 2,7 %).
Lielāko pozitīvo ietekmi uz kopējo ekonomikas attīstību (+0,9 procentpunkti) deva būtiskais būvniecības nozares pieaugums (par 16,1 %). Izaugsme novērota visās trijās apakšnozarēs: ēku būvniecība pieauga par 33,2 %, inženierbūvniecības veikto darbu apjoms – par 2,3 % un specializēto būvdarbu veikšana – par 16,6 %.
Tirdzniecības nozarē konstatēts samazinājums par 3,6 %, ko ietekmēja kritums vairumtirdzniecībā par 5,9 %. Mazumtirdzniecībā vērojamo samazinājumu (par 3,9 %) veicināja lejupslīde gan pārtikas preču mazumtirdzniecībā, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā – attiecīgi par 3,2 % un par 4,3 %. Aktīva darbība turpinās automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozarē – pieaugums par 5,9 %.
Transporta un uzglabāšanas nozari (kritums par 9,8 %) negatīvi ietekmēja sauszemes un cauruļvadu transporta darbības (par 4,5 %), ūdens transports (par 20,3 %), uzglabāšanas un transporta palīgdarbību joma (par 18,6 %), pasta un kurjeru darbības (par 9,5 %). Turpretī pozitīvu ieguldījumu sniedza gaisa transporta nozares izaugsme (par 8,9 %).
Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozares pozitīvu attīstību (pieaugums par 2,5 %) nodrošināja ēdināšanas pakalpojumu sniegšana (pieaugums par 3,8 %), savukārt izmitināšanas nozarē vērojams samazinājums par 1,3 %.
Informācijas un komunikāciju nozaru darbībā šajā ceturksnī vērojams kritums (par 1,0 %). To veicināja apjoma kritums informācijas pakalpojumu sniegšanā (par 3,5 %), kā arī telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā (par 15,2 %), savukārt, pieaugums (par 7,5 %) vērojams datorprogrammēšanā un konsultēšanā.
Finanšu un apdrošināšanas nozares samazinājumu 14,9 % apmērā ietekmēja kritums finanšu pakalpojumu nozarē par 23,2 %. Pieaugums ir bijis apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē, kā arī finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošās darbībās – attiecīgi par 3,9 % un 4,8 %. Apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozares attīstību sekmēja bruto parakstīto prēmiju pieaugums nedzīvības apdrošināšanā un kopējo izmaksāto atlīdzību samazinājums, kā arī kopējo iemaksu pieaugums privātajos pensiju plānos.
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apjoma samazināju (par 5,4 %) ietekmēja aktivitātes samazinājums reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā (par 41,3 %), juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā (par 4,5 %). Turpretī pozitīvu ietekmi uz nozares attīstību radīja pieaugums centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās (par 3,2 %), veterināro pakalpojumu sniegšanā (par 11,6 %), kā arī zinātniskās pētniecības darba attīstībā (par 2,0 %).
Stabilu pieaugumu ilgākā laika periodā uzrāda administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu darbības (3. ceturksnī pieaugums par 2,1 %). Situācija dažādās nozares jomās ir atšķirīga – pozitīvas attīstības tendences vērojamas iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumos (pieaugums par 7,9 %), apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas darbībās (par 2,0 %), ēku uzturēšanas un ainavu kopšanas pakalpojumu sniegšanā (par 15,7 %). Negatīva ietekme uz nozares attīstību 3. ceturksnī bija darbaspēka meklēšanai un nodrošināšanai ar personālu – samazinājums par 17,9 %, biroju administratīvajām darbībām (samazinājums par 3,7 %), kā arī ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozarē (samazinājums par 4,2 %).
Produktu nodokļu (galvenokārt, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) samazinājumu 1,2 % apmērā noteica akcīzes nodokļa ieņēmumu samazinājums.
Izlietojuma aspekts
(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati)
2023. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību kopējie izdevumi samazinājušies par 1,3 %. Gan mazumtirdzniecībā, gan e-vidē iegādātās pārtikas apjoms ir samazinājies par 2,1 %. Izdevumi par mājokli, ūdeni, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo ir samazinājušies par 3,4 %. Mājsaimniecības par transportu (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) tērējušas par 4,6 % vairāk.
Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 7,7 %.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā auguši par 3,1 %, tai skaitā ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs ir palielinājušies par 16,0 %. Savukārt ieguldījumi mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos ir samazinājušies par 7,1 %, un ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) – par 1,4 %.
Preču un pakalpojumu eksporta apjomi kritušies par 11,8 %, tai skaitā preču eksporta – par 14,7 %, bet pakalpojumu eksporta – par 4,0 %. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), mehānismi un mehāniskās ierīces, kā arī elektroierīces un elektroiekārtas. 3. ceturksnī galvenie eksportētie pakalpojumi: transporta pakalpojumi, datorpakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi, ko veido pētniecības un attīstības pakalpojumi, profesionālie un vadībzinību pakalpojumi, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi.
Preču un pakalpojumu imports samazinājies par 8,3 %, tai skaitā preču importa apjomi – par 9,5 % un pakalpojumu imports – par 1,9 %. Galvenokārt tika importēti minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, sauszemes transporta līdzekļi un to daļas. Svarīgākie importētie pakalpojumi bija transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.
Ienākumu aspekts
(faktiskajās cenās, sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati)
2023. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada 3. ceturksni, kopējais darbinieku atalgojums ir pieaudzis par 11,6 %, tai skaitā kopējā darba alga – par 11,9 %, bet darba devēju sociālās iemaksas – par 10,4 %.
Vislielākais kopējā darbinieku atalgojuma pieaugums ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs par 21,7 %; mākslas, izklaides un atpūtas, citu pakalpojumu nozaru grupā par 13,9 % un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozaru grupās par 12,6 %. Darbinieku atalgojums pakalpojumu nozarēs vidēji pieaudzis par 11,8 %.
Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums ir samazinājies par 9,0 %, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieaudzis par 2,7 %.
Iespējamās izmaiņas valdības sektora aprēķinos, maksājumu bilancē un finanšu pakalpojumu nozarēs, kā arī atjaunotie biznesa pakalpojumu indeksi tiks ņemti vērā IKP aprēķinos un ceturkšņa nacionālo kontu sabalansēšanā 85. dienā pēc pārskata ceturkšņa. Atjaunotā informācija būs pieejama Oficiālās statistikas portālā 22. decembrī.
IKP galveno rādītāju vēsturisko datu un revīzijas apjomu laikrindas pieejamas lejupielādei IKP metadatu sadaļā Excel datņu veidā.
Metodoloģiskā informācija
IKP ceturkšņa aprēķini tiek veikti atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, iekļaujot šādus datu avotus:
-
uzņēmumu, iestāžu ceturkšņu un mēnešu pārskati;
-
CSP veiktā Darbaspēka apsekojuma dati;
-
Finanšu ministrijas, Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta dati;
-
Latvijas Bankas dati;
-
Agroresursu un ekonomikas institūta dati.
IKP datus no ražošanas un izlietojuma aspekta aprēķina faktiskajās cenās (uzskaite un aprēķini tiek veikti tajās cenās, kas faktiski pastāv konkrētajā periodā) un salīdzināmajās cenās. Salīdzināmajās cenās rādītāji tiek izteikti iepriekšējā kalendārā gada cenās un atsauces gada cenās (ķēde), tādējādi izslēdzot konkrētā perioda cenu izmaiņu ietekmi.
IKP aprēķinā iepriekšējā kalendārā gada cenās par bāzi tiek lietoti iepriekšējā kalendārā gada faktisko cenu dati, un aprēķiniem izmantota "gada vidējā metode", kur katrs kārtējais ceturksnis tiek aprēķināts iepriekšējā gada vidējās cenās. Šim nolūkam izmanto dažādus deflatorus. Tie var būt gan apjomu indeksi, gan cenu indeksi. Aprēķinos izmanto patēriņa cenu indeksus, ražotāju cenu indeksus, būvniecības izmaksu indeksus, biznesa pakalpojumu cenu indeksus, lauksaimniecības cenu indeksus, eksporta vienības vērtības indeksus, importa cenu indeksus. Kā apjoma indeksi tiek izmantoti darbinieku skaita izmaiņas un naturālo rādītāju izmaiņas (piem., ciršu krājas izmaiņas, pasažieru skaits utt.).
Lai aprēķinātu IKP atsauces gada (2015. gada) cenās, tiek lietoti no IKP rādītājiem iepriekšējā gada cenās iegūtie indeksi ķēdes veidošanai pret 2015. gadu.
IKP ienākumu aspekts tiek aprēķināts tikai faktiskajās cenās.
Iepriekš publicēto datu precizēšana tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām. Revīzijas ietekmē papildu vai precizētas informācijas, kā arī aktuālo administratīvo avotu datu saņemšana, jaunu ekonomiski aktīvu uzņēmumu un iestāžu iekļaušana pārskatos, uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektoru precizēšana.
