Nama Ziepju ielā 11 atjaunošanu paredzēts veikt kā pilotprojektu un paraugu padomju laika daudzdzīvokļu ēku ilgtspējīgai atjaunošanai, izmantojot aprites ekonomikas principus, ierīkojot namā ilgtspējīgu energoapgādi un veidojot ēku, tās pagalmu un apkārtējo teritoriju laikmetīgu un estētisku. Ēkas pārbūve kalpos arī kā dažādu ilgtspējīgu būvniecības pieeju un metožu izmēģinājumu projekts, lai šos risinājumus varētu pārbaudīt un ieviest kā standartu būvniecības praksē.
Skaidrojot ēkas Ziepju ielā 11 apritīgās pārbūves projektu, SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže uzsver: “Šā nama pārbūve ir nozīmīga ne tikai “Rīgas namiem”, bet arī visiem pārējiem, kas būvē Rīgā un citur Latvijā - plānotājiem, arhitektiem, inženieriem, būvkompānijām. Projektā mēs pārbaudīsim principus, ko uzliek atbildīga, ilgtspējīga un rūpīga būvniecība un jebkura cita saimnieciskā darbība. Aprites ekonomikas principu ieviešana un ievērošana vairs nav tāla nākotne, ko paredz Eiropas politikas dokumenti, tā ir šodiena un reāla nepieciešamība, ja gribam rūpēties par cilvēkam labvēlīgu un labiekārtotu vidi ar pēc iespējas mazāku ietekmi uz klimatu.
Mēs ļoti ceram, ka mūsu iniciatīvai atsauksies vispirms arhitekti, viņu vadītie biroji un sadarbības partneri, lai piedalītos būvprojekta konkursā. Ceram, ka mums, kā šā virziena pionieriem, būs sekotāji, jo tikai tā no padomju laikiem saņemto dzīvojamo fondu mēs varēsim turpmāk izmantot, transformēt atbildīgi, sociāli taisnīgi un ar pēc iespējas mazāku ietekmi uz vidi.”
Nama pārbūves procesa pirmais posms ir būvprojekta izstrāde, ko “Rīgas nami” atbilstoši noslēgtajam līgumam, izsludinot projektēšanas iepirkumu, plāno īstenot līdz 2025. gada pavasarim. Gatavojoties nozīmīgajam projektam, jau ir notikušas iedzīvotāju iesaistes darbnīcas, kā arī veikta priekšizpēte, ko izstrādājusi “Rīgas enerģētikas aģentūra” (REA), iesaistot studentus, arhitektus, inženierus un energoefektivitātes speciālistus.
Priekšizpētes veicēji norāda uz nepieciešamību, gādājot par ēkā Ziepju ielā 11 izmantoto materiālu aprites iespējām, uz ilgtspēju raudzīties plašāk – atbilstoši Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai Eiropas Komisijas izvirzītajai Eiropas Jaunā “Bauhaus” iniciatīvai, kas projektus aicina īstenot, balstoties uz trijiem principiem – skaistums, ilgtspēja un iekļaušana.
Nama Ziepju ielā 11 pārbūvē tiks izmantoti tādi aprites ekonomikas risinājumi kā objekta materiālu otrreizēja izmantošana, jaunu materiālu patēriņa samazināšana būvējot un visā ēkas turpmākās ekspluatācijas laikā, pēc iespējas izvairīšanās no atkritumu un cita piesārņojuma radīšanas.
Paredzēts ievērojami mainīt nama iekšējo plānojumu, tāpēc jādomā, kā to veikt ar iespējami mazākiem demontāžas darbiem un mazāku būvgružu daudzumu. Priekšizpētē ieteikts risinājums katram dzīvoklim izveidot atsevišķu ieeju no ārējas galerijas, kas būtu novitāte Rīgas arhitektūrā. Būvgružus atbilstoši aprites ekonomikai maksimāli izmantos uz vietas teritorijas labiekārtošanā, bet atlikušos otrreiz izmantojamos – citos objektos vai nodos pārstrādei.
Pārbūvi un siltināšanu paredzēts īstenot, lai ēka būtu ar pozitīvu energobilanci, kā iespējamo variantu energoapgādei izmantojot uz jumta un ēkas sānu sienas izvietotus saules paneļus, bet to dzesēšanai veikt jumta apzaļumošanu.
Radot ērtības ēkas lietotājiem, pārbūves Ziepju ielā 11 sarežģītību nosaka nama izmantošanas nolūki, jo tajā atradīsies ne tikai dzīvokļi, bet dienas aprūpes centri pieaugušajiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem un sociālā dienesta klientu bērniem un bērniem no sociālā riska ģimenēm. Teritorijas labiekārtošanā īpaša uzmanība būs jāvelta funkcionālai zonēšanai un pielāgošanai lietotāju grupām un specifiskām aktivitātēm, atpūtas zonu paredzot pēc iespējas privātu un vairāk noslēgtu, lai nodrošinātu netraucētu un klusu vidi, ņemot vērā dienas centru profilu.
Nama Ziepju ielā 11 būvprojekta izstrādes un tā ekspertīzes izmaksas paredzētas 200 000 eiro apjomā, ko segs tās pasūtītājs – Rīgas valstspilsētas pašvaldība.
Nams Ziepju ielā 11 būvēts 1969.-1970. gadā, bijis dienesta viesnīca trolejbusu parka darbiniekiem, vēlāk izmantots kā dažādu sociālo grupu kopdzīvojamā māja. Kopš 2008. gada ēka ir neapdzīvota. Pēc renovācijas tajā būs pašvaldības īres dzīvokļi (tostarp arī dzīvokļi daudzbērnu ģimenēm) un divi dienas aprūpes centri.
Rīga ir izvirzījusi mērķi līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti, bet pašvaldības sektorā – jau 2030. gadā. Šo mērķu sasniegšana prasa ieviest ilgtspējīgus risinājumus, jo īpaši transporta un mājokļu sektoros, kuriem ir vislielākā ietekme uz vidi. Tāpēc pārskatāma ir līdzšinējā būvniecības prakse un ieviešami jauni risinājumi un pieejas, kas ļauj samazināt resursu (materiālu, enerģijas, ūdens un finanšu) patēriņu gan būvniecības laikā, gan ēkas pilnajā dzīves ciklā. Un aprites ekonomikas pieeja būvniecībā, pārbūvē, ēku atjaunošanā ir viens no šādiem risinājums.
Ēkas Rīgā, Ziepju ielā 11, pārbūve ir izraudzīta kā pirmais aprites ekonomikas principos balstītais būvniecības projekts Eiropas Savienības (ES) starpreģionu sadarbības programmas URBACT projekta URGE (Pāreja uz aprites ekonomiku pilsētbūvniecībā) ietvaros. Tam ir paredzēts iegūt arī ES struktūrfondu līdzfinansējumu. Ar šo projektu Rīgas valstspilsētas pašvaldībā ir sākta īstenot pāreja uz aprites ekonomiku būvniecībā. Vienlaikus ēka Rīgā, Ziepju ielā 11, kā pilotobjekts ir ietverta arī INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027. gadam projektā “NonHazCity3”, kura ietvaros paredzēts pētīt Rīgā un Eiropā biežāk lietoto būvmateriālu ķīmiskos izdalījumus un to ietekmi uz vidi, īpaši Baltijas jūru, kā arī ES finansētā projektā “Sabiedrības virzītas aprites ekonomikas veicināšana (DESIRE)”, ar kura atbalstu Ziepju ielā 11 tiks attīstīts apkārtnes labiekārtojums atbilstoši Jaunā Eiropas “Bauhaus” principiem.
“Rīgas enerģētikas aģentūras” veiktais Priekšizpētes ziņojums
SIA “Rīgas nami’’ ir Latvijā lielākais pašvaldībai piederošo īpašumu un galvaspilsētas iestāžu, sociālo dzīvojamo māju, pašvaldības tirgu teritoriju un tajās esošo ēku apsaimniekotājs un pārvaldītājs, telpu iznomātājs un jauno projektu attīstītājs, kā arī pasākumu centru “Splendid Palace” un “Melngalvju nams” īpašnieks. Par tādu tas kļuva pērn reorganizācijas laikā apvienojot četras Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības – SIA “Rīgas Centrāltirgus”, SIA “Rīgas pilsētbūvnieks”, SIA “Rīgas Nami” un SIA “Rīgas serviss”.
