Likumdošanas iniciatīvā, kas pieņemta ar 433 balsīm par, 100 pret un 99 atturoties, Eiropas Parlaments uzsver, ka atšķirības starp dalībvalstu sociālajām sistēmām, mākslinieku definīcijām un noteikumiem, kas regulē pašnodarbinātību, rada nevienlīdzīgus apstākļus ES mākslinieku starpā.
Viņi uzsver, ka nozare, kurā nodarbināti 3,8 % ES darbaspēka un kura veido 4,4 % no IKP, nav pietiekami aizsargāta. Tai raksturīgi netipiski darba modeļi, neregulāri ienākumi un mazāk iespēju slēgt koplīgumus, tāpēc lielā daļā dalībvalstu pastāv liels risks, ka mākslinieku darbs būs nepietiekami apmaksāts vai nebūs neapmaksāts. Tāpat šīs nozares profesionāļi vairāk pakļauti ļaunprātīgai fiktīvai pašnodarbinātībai un autortiesību piespiedu izpirkuma līgumiem. Tekstā norādīts, ka jaunas problēmas varētu radīt arī digitālās tehnoloģijas, piemēram, ģeneratīvais mākslīgais intelekts.
Likumdošanas iniciatīva
Parlaments aicina veidot ES sistēmu, kurā apvienoti likumdošanas un neleģislatīvie instrumenti, lai uzlabotu sociālos un profesionālos apstākļus un radītu līdzvērtīgus apstākļus visiem ES māksliniekiem un kultūras darbiniekiem. EP deputāti prasa, lai šī sistēma ietvertu:
- direktīvu par pienācīgiem darba apstākļiem un pareizu nodarbinātības statusa noteikšanu kultūras un radošajās nozarēs strādājošiem speciālistiem;
- Padomes lēmumus strādāt pie ES standartiem šajā nozarē, izmantojot Eiropas platformu, kas ļautu apmainīties ar paraugpraksi un veidot savstarpēju izpratni starp dalībvalstīm;
- pielāgot nākamā cikla ES programmas, kas finansē radošos un kultūras jomas profesionāļus, (piemēram, "Radošā Eiropa" un "Apvārsnis Eiropa"), lai ES un līdzekļu saņēmējiem būtu pienākums ievērot Starptautiskās Darba organizācijas, dalībvalstu vai kolektīvās darba un sociālās saistības un nodrošināt, ka mākslinieki ES finansētajos projektos vienmēr saņemtu atlīdzību, tostarp par laiku, kas pavadīts mēģinājumos vai sagatavojot finansējuma pieteikumus.
Citāti
"Allaž izsalkušā mākslinieka tēlam ir jādara gals. Tas ir mīts, ka kultūras un radošo profesiju pārstāvji paši izvēlas nestabilitāti. Pie vainas ir slikti veidota sistēma, kas nav piemērota mākslinieku īpašajām darba vajadzībām un nerisina nozarē valdošo netaisnīgo varas sadalījumu. Ir nekavējoties jāpieliek punkts autortiesību izpirkuma līgumiem, ES kultūras finansējumā jāiekļauj sociālie nosacījumi un vajadzīga politiskā griba radīt īpašu ES regulējumu attiecībā uz kultūras un radošās jomas darbinieku sociālo un profesionālo situāciju," sacīja ziņotājs Domeneks Ruizs Deveza (S&D, Spānija).
Ziņotājs Antonius Manderss (EPP, Nīderlande) sacīja: "Esmu ilgus gadus bijis mākslinieks un labi zinu gan šīs profesijas problēmas, gan priekšrocības. Kultūras un radošajām nozarēm ir izšķirīga nozīme Eiropas solidaritātes un identitātes veidošanā, un mums ir jāiegulda līdzekļi jaunos Eiropas līmeņa mākslas konkursos, kas tuvinātu ES kultūru tās iedzīvotājiem. Nauda kultūras un radošajam darbam ir ieguldījums, nevis izdevumi."
Turpmākie soļi
Komisijai tagad ir trīs mēneši laika, lai sniegtu atbildi, vai nu informējot Parlamentu par pasākumiem, ko tā plāno veikt, vai arī norādot iemeslus, kādēļ tā atsakās ierosināt tiesību aktu atbilstoši Parlamenta pieprasījumam.
Vispārīga informācija
2022. gadā visā ES gandrīz trešdaļa (31,7 %) kultūras un radošajās nozarēs strādājošo bija pašnodarbinātie (salīdzinājumā ar vidēji 13,8 % visā ekonomikā).
Eiropas Parlaments jau kopš 2021. gada ir aicinājis radīt kvalitatīvus sociālos standartus māksliniekiem un kultūras darbiniekiem. Saskaņā ar Lisabonas līgumu Eiropas Parlamentam ir likumdošanas iniciatīvas tiesības, kas ļauj tam lūgt Komisiju iesniegt priekšlikumu.
