“Cilvēkkapitāla attīstības padomē izskatītie jautājumi uzsver pašreizējā Ministru kabineta deklarācijā definēto, ka valdības prioritāšu centrā ir cilvēks. Zināšanas, izglītība un cilvēku vēlme iesaistīties uzņēmējdarbībā ir ne tikai būtisks priekšnosacījums, bet arī dzinējspēks Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai un tautsaimniecības attīstībai. Vienlaikus šis ir arī būtisks solis ceļā uz paradigmas maiņu, sekmējot to, ka Latvija kļūst par jaunajiem uzņēmējiem un ārvalstu investoriem pievilcīgu inovāciju un auglīgas uzņēmējdarbības ekosistēmu,” norāda Cilvēkkapitāla attīstības padomes vadītājs, ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija izstrādāta ar mērķi nodrošināt koordinētu cilvēkkapitāla jautājumu pārvaldību, sekmējot darbaspēka piedāvājuma pielāgošanos nākotnes darba tirgus vajadzībām.
Stratēģijas apakšmērķus un priekšlikumus rīcības plānam stratēģisko mērķu sasniegšanai izstrādāja septiņas tematiskās ekspertu grupas. Ekspertu darba grupu kodolu veidoja attiecīgo ministriju pārstāvji, piesaistot arī ekspertus no citām ministrijām, to padotības iestādēm un augstskolu padomēm, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Pašvaldību savienības un citām nevalstiskajām organizācijām.
Stratēģijā ietverti pasākumi septiņos rīcības virzienos:
- FORMĀLĀ IZGLĪTĪBA UN STEM PRASMES, kas ietver pasākumus darba devēju līdzdalības palielināšanai, kvalitātes un pārvaldības stiprināšanai, finansiāla atbalsta sistēmas pilnveidei un STEM mācību materiālu nodrošināšanai;
- DARBA TIRGUS PAPLAŠINĀŠANA, kas ietver pasākumus darbaspēka mobilitātes un mājokļu pieejamības sekmēšanai, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju grupu motivācijai un iesaistei darba tirgū, darbaspēka novecošanās tendenču uzraudzībai un veselīgas darba vides sekmēšanai;
- KVALIFICĒTU DARBINIEKU PIESAISTE, kas ietver pasākumus darbaspēka imigrācijas procesa pilnveidei, remigrācijas nosacījumu pilnveidošanai un ārvalstu studentu piesaistei;
- PIEAUGUŠO IZGLĪTĪBAS MĀCĪBU PIEDĀVĀJUMS UN KVALITĀTE, PRASMES, kas ietver pasākumus mūžizglītības kultūras veidošanai sabiedrībā, darbinieku pārkvalifikācijas programmu izstrādei un īstenošanai, digitālo prasmju attīstībai;
- ATBALSTS UZŅĒMĒJU UZŅĒMĪGUMAM, kas ietver pasākumus, kas ļauj uzņēmējiem apmaksāt darbinieku augstāko izglītību, atbalsta pieejamībai uzņēmējiem pārkvalificēšanās iespējām, zināšanu kapacitātes celšanai, kā arī darba tirgus sistēmas izveidei (cilvēkkapitāla pieejamības paaugstināšanai);
- DATOS UN PIERĀDĪJUMOS BALSTĪTI LĒMUMI, kas ietver pasākumus ERAF projektu realizācijai, cilvēkkapitāla attīstības monitoringa sistēmas izstrādei, ES fondu programmu efektivitātes celšanai, starpinstitūciju sadarbības un darba tirgus pārkārtojumu trūkstošo elementu ieviešanai;
- PĀRVALDĪBA, paredzot pasākumus institucionālā ietvara pilnveidošanai efektīvu lēmumu pieņemšanai.
Jau tuvākajā laikā Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas un rīcības plāna projekts tās mērķu sasniegšanai tiks nodots starpinstitūciju saskaņošanai, pēc kuras tas tiks virzīts apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Sanāksmes laikā Padome pārrunāja arī citus jautājumus, tostarp Izglītības un zinātnes ministrija informēja klātesošos par finansēšanas modeļa maiņu augstākās izglītības iestādēs STEM jomas stiprināšanai un priekšlikumiem turpmākai rīcībai, kā arī par diagnosticējošo pārbaudes darbu dabaszinātnēs 9. klasei rezultātiem, galvenajiem secinājumiem un turpmāko rīcību.
Kā zināms, Cilvēkkapitāla attīstības padome ir koleģiāla institūcija trīs ministru - ekonomikas, izglītības un zinātnes un labklājības - sastāvā, kas izveidota, lai īstenotu saskaņotu starpresoru sadarbību un pieņemtu lēmumus nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā, veicinot cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, kas dotu labumu sabiedrībai kopumā. Padomes priekšsēdētājs ir ekonomikas ministrs.
