Atbilstoši Ekonomikas ministrijas sagatavotajam informatīvajam ziņojumam “Par vienotu pārvaldību, nodrošinot pieaugušo izglītības atbalsta pasākumus cilvēkkapitāla attīstībai” un tajā ietvertajiem priekšlikumiem par pārvaldības īstenošanu, sēdes laikā CAP pārstāvji tika iepazīstināti ar plānoto pilotprojekta ieceri Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) sadarbībā ar EM, Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Labklājības ministriju (LM), tai skaitā pilotprojektā plānotajām aktivitātēm. Ziņojumā ietverts plāns stiprināt NVA kā centrālās nodarbinātības atbalsta institūcijas lomu un sadarbību ar darba devējiem. Pilotprojekta mērķis ir praksē pārbaudīt koordinētu un datos balstītu pieeju, kas ļautu laikus identificēt darba tirgus vajadzības, atbilstoši tām veidot mācību piedāvājumu un efektīvāk savienot cilvēku prasmes ar darba devēju pieprasījumu. CAP locekļi atbalstīja pilotprojekta īstenošanu NVA Rīgas un Preiļu filiālēs, kā arī informatīvā ziņojuma virzīšanu turpmākai izskatīšanai.
“Mums jānodrošina, lai jaunieši un darba meklētāji kopumā iegūtu tādas zināšanas un prasmes, kas sniedz viņiem labākas iespējas turpināt mācības un veiksmīgi iekļauties darba tirgū. Latvijas tautsaimniecības izaugsme ir atkarīga no tā, cik veiksmīgi spējam attīstīt cilvēku prasmes un nodrošināt to atbilstību darba tirgus vajadzībām. Mums ir svarīgi veidot vienotu un datos balstītu pieeju pieaugušo izglītībai, stiprināt sadarbību starp izglītības iestādēm un darba devējiem un pilnveidot publiskā finansējuma ieguldījumu principus. Cilvēkkapitāla attīstība ir ilgtermiņa ieguldījums Latvijas konkurētspējā un ekonomikas izaugsmē,” uzsver Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.
CAP pārrunāja arī IZM plānotās izmaiņas skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas, eksaminācijas un valsts izglītības standartu jomā. IZM uzsvēra, ka izmaiņu mērķis ir pilnveidot vērtēšanas un valsts pārbaudes darbu norises kārtību, stiprinot izglītības iestāžu autonomiju un nodrošinot lielāku elastību mācību sasniegumu vērtēšanā, vienlaikus saglabājot vienotus kvalitātes un sasniegumu novērtēšanas principus. Diskusijā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvjiem tika uzsvērta nepieciešamība izvērtēt šo izmaiņu ietekmi uz skolēnu mācību sasniegumiem, turpmākajām izglītības un karjeras izvēlēm, priekšlaicīgas mācību pamešanas riskiem, kā arī pedagogu kapacitāti īstenot plānotās pārmaiņas. Sēdes dalībnieki piekrita jautājuma tālākai virzībai, uzsverot pamatprasmju kvalitātes nozīmi cilvēkkapitāla attīstībā un Latvijas konkurētspējas stiprināšanā.
LTRK aktualizēja jautājumu par augstākās izglītības ciešāku sasaisti ar tautsaimniecības vajadzībām. Sociālie partneri norādīja uz speciālistu trūkumu vairākās tautsaimniecībai nozīmīgās jomās, īpaši inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā, vienlaikus aicinot pilnveidot valsts finansēto studiju vietu plānošanu, balstoties uz darba tirgus prognozēm un valsts attīstības prioritātēm.
Sēdes noslēgumā CAP dalībnieki vienojās nākamajā sēdē skatīt IZM sagatavoto informāciju par 2026. gadā augstākajā izglītībā uzņemto studentu skaitu un sadalījumu pa nozarēm, iepriekš sagatavoto speciālistu skaitu, kā arī CAP lomu augstākās izglītības pilnveides procesā.
Foto galerija no Cilvēkkapitāla attīstības padomes sēdes norises 11.08.2026. pieejama šeit.
