Klimata likumprojekta mērķis: veicināt klimata pārmaiņu un to negatīvo seku ierobežošanu Latvijā
Pie Klimata likumprojekta izstrādes strādāts aptuveni divus gadus, organizējot vairākkārtīgas sabiedriskās apspriedes un starpinstitūciju sanāksmes. Š.g. pavasarī jaunie tiesību akti pakotnē “Gatavi mērķrādītājam 55” klimata jomā stājās spēkā, kas Latvijai kā ES dalībvalstij ir saistoši. Pēc ES tiesību aktu stāšanās spēkā KEM pilnveidoja un paplašināja likumprojekta tvērumu, lai nodrošinātu jauno ES tiesību aktu pārņemšanu.
Likumprojekts izstrādāts, ievērojot Parīzes nolīguma saistības par siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu līdz 2030. gadam, kuras noteiktas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, kurā noteiktais ir saistošs ne vien ES un Latvijai, bet teju visām pasaules valstīm tai skaitā, piemēram, Ķīnai, Japānai, ASV u.c.
Siltumnīcefekta gāzes rodas no fosilā kurināmā izmantošanas enerģijas un produktu ražošanā, fosilās degvielas izmantošanas transportā, no darbībām lauksaimniecības, produktu ražošanas un izmantošanas, atkritumu apsaimniekošanas, kā arī zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoros. Līdz ar to nozīmīgi ir tas, kā dzīvojam, pārvietojamies, apsildām vai dzesējam mājokli, apsaimniekojam zemi, ražojam un patērējam.
Likumprojekts nosaka, kā Latvijas kopīgās saistības tiek attiecinātas uz SEG emisijas radošajām tautsaimniecības nozarēm - transports, lauksaimniecība, rūpniecība, enerģētika, atkritumu apsaimniekošana - emisijas līdz 2030. gadam jāsamazina kopumā par 17% pret 2005.gadu. ES dalībvalstu vidū Latvijai noteiktais SEG emisiju samazināšanas mērķis ir ceturtais zemākais, kamēr Igaunijai tas ir 24% samazinājums, bet Lietuvā 21%.
Transporta enerģijas likums
Likumprojekta mērķis ir veicināt transporta nozares “zaļināšanu” – videi un cilvēkam drošu enerģijas izmantošu transportā, gaisa kvalitātes uzlabošanu un transporta SEG emisiju samazināšanu. Likumprojektā esošās tiesību normas precizētas atbilstoši š.g. rudenī pieņemtajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem.
Latvijas autoparkā augstu īpatsvaru (37%) veido novecojuši transportlīdzekļi, kā rezultātā Latvijā ir viens no augstākajiem autoparka vidējā vecuma rādītājiem – 14,5 gadi. Papildus Latvijā ir Eiropai neraksturīgi liels dīzeļmotoru īpatsvars. Novecojis transports tērē vairāk degvielas, tādējādi arī radot lielāku SEG emisiju apjomu. SEG emisiju apjoms kopējā transporta sektorā ir otrais lielākais SEG emisiju apjoms Latvijā – 31%.
Ar šo likumprojektu plānots uzlabot Latvijā izmantotās degvielas kvalitāti. Paredzams, ka degvielas piegādātājiem būs jāpalielina atjaunīgās enerģijas īpatsvars to portfelī, piemēram, izmantojot biodegvielas, biogāzi (biometānu), elektroenerģiju. Tāpat būtiska loma paredzēta pakāpeniskai autoparka nomaiņai uz dabai draudzīgāku – īpaši blīvi apdzīvotās vietās.
KEM šobrīd aktīvi strādā pie šīs Modernizācijas fonda programmas, lai tā būtu pieejama arī uzņēmējiem, valsts, pašvaldību iestādēm un valsts/pašvaldību kapitālsabiedrībām. Ar Eiropas Investīciju banku ir saskaņota jaunā atbalsta programma, uzņēmumu, tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestāžu elektromobiļu iegādes veicināšanai. Tāpat programmas ietvaros varēs saņemt līdzfinansējumu, tostarp vidējas un lieljaudas uzlādes punktu uzstādīšanai.
