DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
17. oktobrī, 2023
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Pašvaldības

Kaminskis: sarunās ar FM jāvienojas par nepieciešamo finansējumu pašvaldībām

Kredītprocentu, pakalpojumu un energoresursu cenu palielinājums, minimālās algas un pedagogu atalgojuma celšana, kā arī citu izdevumu būtisks pieaugums radījis situāciju, kurā daļai pašvaldību jau nākamgad var pietrūkt līdzekļu pamatfunkciju veikšanai, uzsver Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis. Tāpēc trešdien, 18.oktobrī, plkst.11.00 LPS un Finanšu ministrija turpinās sarunas par nākamā gada budžetu un nepieciešamo papildus finansējumu pašvaldībām, tai skaitā tām 17 pašvaldībām, kurām var rasties nopietnas grūtības nodrošināt pamatvajadzības.

Sarunas vadīs LPS priekšsēdis G.Kaminskis un finanšu ministrs Arvils Ašeradens, bet tajās piedalīsies LPS Valde, LPS padomnieki un ministrijas pārstāvji. Savukārt piektdien, 20.oktobrī, LPS Domes sēde izskatīs Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokola par 2024.gada budžetu un budžeta ietvaru 2024. – 2026. gadam, piedalīsies Ministru prezidente Evika Siliņa, finanšu ministrs Arvils Ašeradens un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa.

G.Kaminskis norāda, ka nenodrošinot minimālo nepieciešamo finansējumu pašvaldību funkciju veikšanai, nākamgad saskarsimies ar virkni problēmjautājumu, ko rezultātā izjutīs iedzīvotāji. Kritiskākā situācija ir visās Latgales pašvaldības, īpaši Augšdaugavas novadā un Krāslavas novadā, kur līdzekļi ir nepietiekami pamatvajadzību nodrošināšanai - iedzīvotāju skaits samazinās, bet izdevumi dažādās jomās būtiski palielinās. Vidēji valstī pašvaldībām nākamgad budžeta palielinājums būs vidēji 8%. Tomēr, piemēram, Krāslavas novadā pieaugums būs vien 0,5% un tas nenosegs būtisko izdevumu pieaugumu. Nav labi, ka nav zināma valstī nodokļu ieņēmumu prognoze. Vienmēr esam uzsvēruši, ka, ja vēlamies valstī attīstību, tad šai proporcijai ir jābūt vienādai – ja valstij pieaug, tad arī proporcionāli pašvaldībām pieaug.

Viens no risinājumiem ir speciālā dotācija, lai konkrētajā teritorijā turpinātu nodrošinātu iedzīvotājiem pakalpojumus u.c., jo samazinājums izlīdzināšanā salīdzinoši ar pagājušo gadu ir 45 milj. eiro. Ieņēmumi šīm pašvaldībām jau kļuvuši neatbilstoši izdevumu prasībām, paralēli visu laiku tiek optimizēti izdevumi, bet to var veikt līdz zināmam līmenim. Pašvaldībām vairs nav pieejamo rezervju, jo pēdējos gados, kuru laikā pārdalīts iedzīvotāju ienākuma nodoklis par labu valstij, iespējas ir izsmeltas, norāda G.Kaminskis.

Situācija kopumā pašvaldībām patiesi ir sarežģīta vairāku iemeslu dēļ -  nākamgad par 13% pieaugs izdevumi minimālās algas celšanai, par 42% - pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma palielināšanai, inflācijas rezultātā pieaug cenas un pakalpojumu izmaksas, savukārt kredītprocentu likmju kāpums 2023.gadā līdz gada beigām kopumā pašvaldībām radīs papildus 30 miljonu eiro izdevumus procentu nomaksai. Vienlaikus no nākamā gada pašvaldībām būs jānodrošina jaunas obligātās funkcijas, kam nav noteikts valsts līdzfinansējums to īstenošanai, piemēram, pašvaldību policijas izveidei un darbības uzsākšanai, akcentē G.Kaminskis.

Visbeidzot, ja vēlamies pašpietiekamas pašvaldības, tad ilgtermiņā ir jābūt stabilam un prognozējamam finansējumam visās pašvaldībās un visos reģionos, kas saistīts ar likumā noteikto funkciju pildīšanu visā valstī, visos reģionos, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju, lai pašvaldības par saviem līdzekļiem varētu īstenot projektus un ieguldīt attīstībā, iedzīvotāju labklājībā. Ja valsts prioritāte ir iekšējā un ārējā drošība, tad arī pašvaldībās tā ir prioritāte. Tāpat arī izglītība, veselība un citas svarīgas nozares, kurās pašvaldības darbojas. Budžeta kontekstā pašvaldības nevar skatīt kā vienu atsevišķu nozari. Tomēr šī brīža situācija aizvien rada nopietnus izaicinājumus lielai daļai pašvaldību līdzekļu trūkuma un nenoteiktības dēļ, tāpēc minētie jautājums katru gadu ir dienas kārtībā, skaidro G.Kaminskis.

Pirmās sarunas ar FM notika šī gada 4.oktobrī, tajās norisinājās diskusija par Ministru kabineta un LPS vienošanās domstarpību protokolu par 2024.gada budžetu un budžeta ietvaru 2024. –2026.gadam, tai skaitā nākamā gada izaicinājumiem pašvaldībām finanšu jomā. Pašvaldību vadītāji arī sarunu laikā finanšu ministram akcentēja prognozējamības nozīmību gan aizņēmumu jomā, gan lēmumu pieņemšanas procesā, lai savlaicīgi un pamatoti plānotu, sagatavotu, īstenotu investīciju projektus. Tāpat norisinājās diskusija par aizdevumiem, to nosacījumiem un ierobežojumiem izglītības un transporta infrastruktūras attīstībai u.c. Tika raksturota atšķirīgā situācija dažādās pašvaldībās, piemēram, Pierīgā joprojām palielinās iedzīvotāju skaits, līdz ar to ir aktuāla aizdevumu iespēja izglītības infrastruktūras attīstībai, savukārt Rīgā paredzēti apjomīgi ieguldījumi valstiski nozīmīgu projektu īstenošanai.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI