Didzis Šmits: “Ir ļoti būtiski visu darīt loģiskā secībā. Vispirms ir jāpanāk, lai nozare kļūst stabila un dzīvotspējīga, un vairs nav atkarīga no fosilā kurināmā pastāvīgi pieaugošajām cenām. Tikai pēc tam var pieņemt visaptverošas prasības un regulējumu dekarbonizācijas nodrošināšanai. Pārejai uz dekarbonizāciju jābūt sagatavotai, zvejniecībai nodrošinot visu nepieciešamo atbalstu, lai ES, īstenojot nākotnes politiku, nepazaudētu ne nozares uzņēmējus, ne arī pašu nozari.”
Viens no galvenajiem šķēršļiem, lai panāktu enerģētisko resursu nomaiņu, ir alternatīvu trūkums, jo zvejas kuģu konstrukcijas īpatnības un nelielie gabarīti kavē investīcijas alternatīvajās enerģijās, piemēram, ar ūdeņradi darbināmu dzinēju izmantošanai. Savukārt jauno kuģu būvniecību ierobežo Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteiktie zvejas flotes kapacitātes griesti un finansiālā atbalsta trūkums zvejas flotes atjaunošanai, jo to nepiedāvā pašreizējais Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds (EJZAF).
Spānija ES Padomes prezidējošā valsts ir no 2023. gada otrajā pusgadā.
