Tāpēc Eiropas Komisija, Nacionālais veselības dienests un Slimību profilakses un kontroles centrs šovasar apvienos spēkus, lai plašāk informētu Latvijas iedzīvotājus par vēža profilaktisko pārbaužu jeb skrīninga veikšanas nepieciešamību un ieguvumiem, ko sniedz regulāra skrīninga veikšana. Nākamo nedēļu laikā kampaņas #GetScreenedEU ietvaros Latvijas iedzīvotāji tiks īpaši mudināti veikt vēža profilaktiskās pārbaudes, jo tās var glābt dzīvību.
Vēža skrīninga programmas tiek organizētas un īstenotas ikvienā Eiropas valstī. Kampaņa #GetScreenedEU mudina cilvēkus atvēlēt laiku, lai parūpētos par savu veselību un veiktu profilaktiskas vēža pārbaudes. Kampaņas mērķis ir uzrunāt arī tos iedzīvotājus, kuru ikdiena paiet steigā, kā arī tos, kas saskaras ar sociālekonomiskajām problēmām.
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre: "Īstenojot Eiropas Vēža uzveikšanas plānu, Eiropas Komisijas mērķis ir aktīvāk cīnīties pret vēzi un atbalstīt vēža profilaksi, agrīnu diagnosticēšanu, ārstēšanu un aprūpi, kā arī nodrošināt labāku vēža pacientu dzīves kvalitāti. Agrīna diagnozes noteikšana palielina ārstēšanas iespējas un glābj dzīvības. Jaunā ES vēža skrīninga pieeja paredz atbalstu dalībvalstīm, lai nodrošinātu iedzīvotāju vienlīdzīgu piekļuvi skrīningam.”
Latvijas Republikas Nacionālais veselības dienests aicina iedzīvotājus atsaukties skrīninga veikšanai un skaidro, ka iedzīvotājiem noteiktos vecumos ieteicams veikt valsts apmaksātas vēža profilaktiskās pārbaudes, kas sniedz iespēju pārliecināties par savu veselības stāvokli. Savukārt, ja laikus tiek atklāta saslimšana, iespējams sasniegt labākus ārstēšanas rezultātus, arī – glābt dzīvības.
Latvijā iedzīvotāji var veikt valsts apmaksātu:
- Dzemdes kakla vēža skrīningu – sievietēm vecumā no 25 līdz 67 gadiem, saņemot uzaicinājuma vēstuli reizi trijos gados.
- Krūts vēža skrīningu – sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem, saņemot uzaicinājuma vēstuli reizi divos gados.
- Zarnu vēža skrīningu – sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem, reizi divos gados. Pārbaudes veikšanai ir jāvēršas ģimenes ārsta praksē.
- Prostatas vēža skrīningu (specifiskas asins analīzes) – vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem, reizi divos gados (un vīriešiem 45–50 gadu vecumā, ja ģimenes anamnēzē prostatas vēzis ir konstatēts asinsradiniekam). Pārbaudes veikšanai ir jāvēršas ģimenes ārsta praksē.
Informāciju par to, kur iespējams veikt pārbaudes, kā arī kādos gadījumos uzaicinājuma vēstule netiek nosūtīta, var uzzināt Nacionālā veselības dienesta tīmekļvietnes www.vmnvd.gov.lv sadaļā “Profilaktiskās pārbaudes”.
Kampaņas rīkotāji aicina izmantot informāciju, kas pieejama #GetScreenedEU kampaņas mājaslapā (Cancer Screening Campaign (europa.eu), kur iespējams uzzināt par ES cīņu pret vēzi un vēža skrīninga iespējām katrā valstī. Tāpat mudinām ikvienu dalīties ar informāciju, izmantojot kampaņas mirkļbirkas #GetScreenedEU un #EUCancerPlan un kampaņas piedāvātos rīkus. Kampaņas laikā informācija tiks izplatīta, izmantojot televīziju, radio, sociālos medijos un vides reklāmu. Kampaņu sociālajos medijos atbalstīs arī influenceri, kas vēstīs par vēža skrīninga nozīmi un iespējām. Kampaņas aktualitātes tiks atainotas Eiropas līmenī arī Twitter un Latvijā – Twitter, Facebook un YouTube.
SVARĪGĀKIE FAKTI: AGRĪNA ATKLĀŠANA GLĀBJ DZĪVĪBAS
- 2020. gadā aptuveni 2,7 miljoniem ES iedzīvotāju tika diagnosticēts vēzis un vairāk nekā 1,3 miljoni zaudēja dzīvību šīs slimības dēļ.
- Vēzi ir vieglāk ārstēt, ja tas tiek atklāts agrīnā stadijā. Profilaktiskā pārbaude parasti ir vienkārša procedūra, ko iespējams paveikt dažu minūšu laikā regulāras veselības pārbaudes laikā.
- Skrīninga izmeklējumi palīdz agrīnas diagnozes noteikšanai, palielina ārstēšanas iespējas, glābj dzīvības un uzlabo dzīves kvalitāti.
Krūts vēzis
- Krūts vēzis veido 13,3 % no visiem jaunajiem vēža gadījumiem, kas diagnosticēti ES 2020. gadā. Sievietēm tas ir vadošais vēža izraisītais nāves cēlonis.
- Latvijā saslimstības rādītāji ar krūts vēzi ir gandrīz divreiz augstāki nekā vidēji ES.
- Ja krūts vēzis tiek atklāts agrīnā stadijā, izdzīvošanas rādītāji pārsniedz 90 % (saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem).
Dzemdes kakla vēzis
- 2019. gadā Latvijā 65 % sieviešu vecumā no 15 gadiem un vairāk ziņoja, ka pēdējo trīs gadu laikā ir veikušas dzemdes kakla vēža skrīningu – gandrīz par 6 procentpunktiem vairāk nekā vidēji ES.
- Svarīgi, ka dzemdes kakla vēža skrīningā Latvijā pastāv būtiska atšķirība starp sociālekonomiskajām grupām. Sievietes ar zemākiem ienākumiem veic līdz pat 43 % mazāk pārbaužu nekā sievietes ar augstākiem ienākumiem, kas ir otra lielākā atšķirība ES.
Zarnu vēzis
- Zarnu jeb kolorektālais vēzis veido 12,7 % no visiem jaunajiem diagnosticētajiem vēža gadījumiem visā ES, Latvijā – 13 %.
Prostatas vēzis
- No visiem jaunatklātā vēža gadījumiem Latvijā prostatas vēzis vīriešiem veido 25 %, salīdzinājumam vidējais rādītājs ES – 23 %.
ES rīcība vēža apkarošanas jomā
- Ar Eiropas vēža uzveikšanas plānu ES plāno ierobežot vēža izplatību, īstenojot pasākumus profilakses atbalstam, agrīnai diagnosticēšanai, ārstēšanai un aprūpei, kā arī dzīves kvalitātes pilnveidošanai pēc diagnozes noteikšanas.
- Tostarp tiek palīdzēts ES valstīm nodrošināt visiem iedzīvotājiem vienlīdzīgu piekļuvi vēža skrīningam. Jaunajā ES vēža skrīninga programmā ir noteikts mērķis līdz 2025. gadam piedāvāt krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža profilaktiskās pārbaudes 90 % mērķa grupā ietilpstošo cilvēku.
- ES nesen ir atjaunojusi vēža skrīninga ieteikumus un pamatnostādnes, lai palielinātu mērķtiecīgu un regulāru vēža profilaktisko pārbaužu veikšanu, tādējādi sasniedzot vairāk cilvēku un aptverot vairāk vēža veidu. ES ieguldīs 4 miljardus eiro Eiropas vēža uzveikšanas plāna pasākumu īstenošanā.
